Kādi vitamīni jālieto pavasarī?

Pēc tumšajiem un aukstajiem ziemas mēnešiem nereti izjūtam spēku izsīkumu, miegainību un grūtības koncentrēties. Ja šajā periodā ir pārslimota kāda vīrusa infekcija vai ilgstoši bijusi spriedze un pārslodze, tad nogurums ir vēl izteiktāks. Silto un saulaino dienu atgriešanās ir īstais brīdis, lai uzlādētu enerģijas "baterijas" un organismā atgūtu optimālu vitamīnu un minerālvielu daudzumu. Par to, kādos produktos meklēt šim pavasarim vajadzīgo vitamīnu ābeci, stāsta farmaceite Viola Merke.

Viens no "pavasara noguruma" iemesliem var būt vitamīnu rezervju izsīkums organismā

Jāatceras, ka vitamīni un minerālvielas organismam ir tikpat svarīgi un nepieciešami kā olbaltumvielas, ogļhidrāti un optimāls tauku daudzums. Nozīmīgākie vitamīni, to īpašības un avoti ir:

• A vitamīns - nepieciešams acu, ādas un gļotādu veselībai, kā arī imūnsistēmai. A vitamīnu var uzņemt, uzturā iekļaujot liellopu aknas, olas, pienu un zivju eļļu;
• B grupas vitamīni - svarīgi dažādu citu uzturvielu pilnvērtīgai uzņemšanai, ādai, asinsvadiem un nervu šūnām. Parasti īpaša uzmanība ir jāpievērš vitamīnam B12, kas ir nepieciešams asinsradei un imunitātei. Vitamīna B12 avoti ir gaļa, zivis, piens un olas;
• C vitamīns - stiprina imunitāti, nepieciešams dzelzs uzņemšanai, kā arī piedalās kolagēna veidošanā kaulos, skrimšļos, ādā un zobos. Šis vitamīns lielākā daudzumā ir atrodams skābētos kāpostos, dzērvenēs un citronos;
• D vitamīns - palīdz uzturēt kaulu, zobu veselību, kā arī imūnsistēmas darbību. Labi D vitamīna avoti ir olas, piens un treknās jūras zivis, piemēram, tuncis, lasis un sardīnes. Latvijā D vitamīns papildus būtu jālieto gandrīz katram, jo klimatisko apstākļu dēļ lielākai daļai tas ir pazemināts.

V. Merke skaidro, ka pirms uztura bagātinātāju lietošanas ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, jāveic asins analīzes un jāvērtē sava pašsajūta. Primāri ir jāsakārto uzturs, bet papildu vitamīnus var lietot pēc slimošanas, paaugstināta stresa un slodzes laikā, kā arī nepilnvērtīga miega un atpūtas trūkuma gadījumos. Tāpat lielāka uzmanība papildu vitamīnu uzņemšanai būtu jāpievērš cilvēkiem ar tendenci uz mazasinību un tiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir nepilnvērtīga diēta.

Svarīgas ir arī minerālvielas un mikroelementi

Normālai organisma attīstībai un fizioloģisko procesu norisei svarīgas ir arī minerālvielas (kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors) un mikroelementi (dzelzs, varš, cinks, jods, selēns un citi). Parasti minerālvielas un mikroelementi tiek uzņemti ar sabalansētu uzturu un ūdeni, tomēr var būt gadījumi, kad tos nepieciešams uzņemt papildus, piemēram, pēc vēdera vīrusa izslimošanas, hroniskas slimības gadījumā (cukura diabēts, osteoporoze), kā arī, ja tiek lietoti medikamenti, kas pastiprināti izvada minerālvielas. Arī pēc garajiem ziemas mēnešiem, kad uzturā bijis mazāk svaigu dārzeņu, augļu un ogu, var rasties nepieciešama papildināt organisma minerālvielu un mikroelementu krājumus.

Nozīmīgākās minerālvielas ir:

• Magnijs - svarīgs kaulu un zobu veselībai, normālai nervu un muskuļu darbībai, kā arī enerģijas metabolismam. Lai to uzņemtu, uzturā vēlams iekļaut tumšo šokolādi, avokado, riekstus, pākšaugus, pilngraudu produktus un banānus;
• Kālijs palīdz uzturēt normālu asinsspiedienu un kalcija līmeni. Vērtīgi kālija avoti ir kartupeļi, bietes, zivis, sojas pupas, avokado;
• Kalcijs ir nepieciešams kaulu un zobu veselībai, tas piedalās hormonu sekrēcijā, nervu impulsu pārvadē, kā arī muskuļu darbībā. Kalcija uzņemšanai uzturā ieteicams iekļaut pienu, sieru, mandeles, sezama sēklas un baltās pupiņas;
• Fosfors - tas ir svarīgs enerģijas vielmaiņā, tā avoti - jūras zivis, piena produkti, olas un rieksti.

Mikroelementi:

• Dzelzs - viens no organismā visbiežāk trūkstošajiem mikroelementiem, kas ir svarīgs asinsradei, enerģijai un organisma apgādei ar skābekli. Asinsrades procesā svarīgs ir arī varš, kuru galvenokārt uzņemam ar gaļu. Dzelzs saturoši produkti - liellopu aknas, spināti, žāvētas aprikozes, biešu lapas, āboli u. c.);
• Cinks - normālai imūnsistēmas darbībai un vielmaiņai, to var uzņemt ar liellopu gaļu un austerēm;
• Selēns ir svarīgs normālai vairogdziedzera un imūnsistēmas darbībai, vērtīgi selēna avoti ir gaļa, aknas, jūras zivis un pākšaugi;
• Jods - normālai vairogdziedzera funkcijai, atrodams zivīs, jūras produktos un pienā;
• Zivju eļļa un Omega3 taukskābes labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, uzlabo imunitāti, kā arī palīdz stiprināt mentālo veselību. Neaizvietojamās Omega-3 taukskābes organismā neveidojas, tāpēc tās jāuzņem ar uzturu - zivju eļļu, zivīm, augu eļļām, piem., linsēklu un kaņepju).

Farmaceite V. Merke uzsver, ka pēc ziemas mēnešiem nereti vitamīnu un minerālvielu rezerves ir izsmeltas. Turklāt līdz ar siltā laika atgriešanos vēlamies kļūt aktīvāki - kustēties, doties pie dabas un rušināties dārzā. Tādēļ ieteicams pavasari sākt ar organisma bateriju uzlādēšanu un ikdienas paradumu pārskatīšanu. Lai palīdzētu organismam ātrāk atgūt spēkus, vairāk jāpiedomā pie sava ikdienas uztura - to ieteicams veidot daudzveidīgu un tajā jāiekļauj vairāk dārzeņu, augļu, kā arī jāuzņem pietiekams daudzums ūdens. Neskatoties uz to, ka jaunā raža vēl tālu, arī ar vietējiem produktiem vēl varam uzņemt vitamīnus, ēdot kāpostus, bietes, burkānus, kāļus, dzērvenes. Tāpat šobrīd ieteicams dzert kļavu un bērzu sulas, bet ātrākai enerģijas ieguvei noderīgi var būt žeņšeņa saknes vai eleiterokoka ekstrakts un koenzīms Q10. Farmaceite aicina - vairosim pozitīvo enerģiju sevī un baudīsim pavasara atnākšanu!

Iespējams, vēlies uzzināt, kādu vitamīnu "šotiņu" ik rītu veselībai un imunitātei dzer Magone (zemāk video) vai izlasīt arī kādu no šiem rakstiem: