Maģiskās Jāņuzāles - tēju ievākšana, žāvēšana, pielietošana

Runā, ka tieši Jāņuzāles esot vērtīgākās, pat maģiskas zāļu tējas, jo katrā Jāņuzāles auga šūniņā dabas enerģija ir pilnbriedā. Latvietis vienmēr ir bijis vairāk uzticīgs homeopātijai, agrāk un joprojām mēdz profilaktiski lietot ārstniecisko augu tējas, kas ir pirmā palīdzība, kad parādās pirmās saaukstēšanās pazīmes, nemiers, bezmiegs, dažādu slimību gadījumos.

Kad ir piemērotākais laiks zāļu tēju ievākšanai?

Piemērotākais laiks ārstniecisko jeb zāļu tēju ievākšanas laiks ir augu ziedēšanas sākumā, līdz veidojas augļi un briest sēklas. Augi un ziedi jāievāc no rīta, pēc rasas nožūšanas.

Ziedu žāvēšana un pielietošana

Ziedi jāžāvē 2 – 3 dienas ēnā, izklātus plānā kārtā! Ziedos esošās vērtīgās vielas un ēteriskās eļļas ultravioleto staru ietekmē samazinās vai noārdās pavisam, atkarībā no vielas. Ja pēc pāris dienām augi vēl nav izžuvuši, tos žāvē vē 1 – 2 dienas. Ziedi nedrīkst salipt, ja tos saspiež saujā – tas liecina, ka tie nav izkaltuši. Gatavi, tējai izkaltēti ziedi saspiežot sabirst.

• Sarkanais āboliņš: atmiņas uzlabošanai, piemīt diurētiska iedarbība.
• Baltais āboliņš: iekaisumu gadījumiem.
• Gaiļbiksītes: pret klepu.
• Liepziedi: nomierina, sviedrē, pazemina temperatūru.
• Baltā panātre: vitamīniem un polisaharīdiem bagāta, piemīt pretiekaisuma un mīkstinošas īpašības.
• Rudzupuķe: satur antioksidantus, tai ir diurētiskas, pretiekaisuma ietekme, lieto arī pret redzes problēmām.
• Melnais plūškoks: bagāti ar flavanoīdiem, ēterisko eļļu, sviedrējoša un pretiekaisuma iedarbība.
• Vīgrieze: nomierinoša, sviedrējoša, pretiekaisuma iedarbība, pielieto ādas slimību gadījumos vannās. Tējām lieto mazās devās!
• Kliņģerītes: karotīna avots, veicina A vitamīna veidošanos.

Lapu žāvēšana un pielietošana

Tējām ievāc jaunās lapas, kuras vēl nav līdz galam izaugušas un sabiezējušas. Derīgas ir tikai veselas lapas, kas nav bojātas, slimas, ar kaitēkļiem. Ātrākais veids, kā izžāvēt tās priekš lietošanas un uzglabāšanas, žāvēt lapas bez kātiem.

• Ceļteku lapas: pret klepu, brūcēm.
• Nātru lapas – lielās, asās, kodīgās nātres ir īsts polivitamīnu avots. Kaltētas vari likt ikdienas tējā un zupas katlā.
• Bērzu lapas: piemīt diurētiskas īpašības, pielieto šķidruma aiztures, sirdsdarbības traucējumu gadījumos.
• Gaiļbiksīšu lapas: bagātas ar askorbīnskābi. Nesajaukt ar gaiļpiešiem!
• Māllēpju lapas: atkrēpošanai, klepu mīkstinošas.

Lakstu žāvēšana un pielietošana

Jāņuzāļu lakstus jāievāc pirms stublāja pārkoksnēšanās. Ne visiem augiem tā notiek, bet atsevišķiem, piemēram, asinsāzlei un vībotnei gan. Laksi jāžāvē, kūlīšos, kurus pakar ēnā. Žāvē kopā ar lakstu ziediem.

• Rasaspodiņi: pretiekaisuma iedarbība, mēnešreižu traucējumu un sāpju, ginekoloģiska rakstura iekaisumu gadījumiem.
• Tīruma vijolīte: atkrēpojoša un urīndzenoša iedarbība.
• Maura sūrene: urīnceļu iekaisumu, nieru problēmu gadījumiem.
• Tīruma kosas laksti: diurētiska – spēcīgs urīndzinējs, mazina sāļu uzkrāšanos, uzlabo locītavu veselību. Nelietot pie nieru problēmām!
• Māteres laksti: nomierinoši, sirdsdarbību uzlabojoši.
• Mazais mārsils: pret klepu.
• Raudenes laksti: nomierinoša un gremošanu veicinoša darbība.
• Meža zemenes: bagātas ar dzelzi, uzlabo asinsriti.

Kā uzglabāt Jāņuzāļu tējas?

Jāņuzāļu un citas ievāktās un izžāvētās tējas uzglabā slēgtos traukos. Stikla burkas ar tējām jāglabā tumsā. Maisiņos glabātām tējām viegli iemetas kukaiņi. Tējas uzglabā ne ilgāk kā vienu gadu!

Lasi arī:

• Homeopātija - nezūdoša vērtība, ko izvēlas pat karaļnami
• Homeopātija kā glābiņš gripas un saaukstēšanās gadījumā
• Daba dziedē - mājas aptieciņā priežu čiekuru sīrups!