Tikai puse vecāku ir pārrunājuši ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus jautājumus ar saviem bērniem, pirms viņi sasnieguši 15 gadu vecumu, bet otra daļa vecāku uzskata, ka bērni vēl ir par jauniem, tādēļ vēl nav uzdevuši šos jautājumus vai paļaujas, ka otrs vecāks jau pārrunājis šo tēmu ar bērnu, liecina pētījuma "Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošie faktori un paradumi" dati.

Pētījumā secināts, ka vecāku skaits, kas pārrunājuši šos jautājumus ar bērniem, samazinājies, salīdzinot ar 2003.gada datiem, kad tika veikts iepriekšējais biedrības "Papardes zieds" pētījums. Visbiežāk vecāki pārrunā tēmas par dzimumorgānu higiēnu, attiecībām ar pretējo dzimumu un dzimumattiecībām, visretāk - par abortu, ginekologa/urologa apmeklēšanu un dzimumorgānu uzbūvi un funkcijām. Vairāk ar bērnu runā tieši sievietes, gados vecāki iedzīvotāji un personas ar augstāko izglītību.

Tomēr ir vērojama arī pozitīva tendence, un, salīdzinot ar 2003.gada datiem, nedaudz sarucis to reproduktīvā vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar bērniem nav pārrunājuši ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus jautājumus tāpēc, ka jūtas neērti.

Gandrīz 70% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka pusaudžu vecumā arī paši nav vērsušies pie vecākiem ar jautājumiem par seksuālo un reproduktīvo veselību. Respondenti, kas tomēr vērsušies ar jautājumiem pie vecākiem, bijuši gados jauni cilvēki un sievietes.

Biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle norāda, ka bērniem, jauniešiem, kuru organisms mainās, kuriem sākas pubertāte, ir svarīgi saprast, kas ar viņiem notiek, svarīgi saņemt izsmeļošu, patiesu informāciju, lai personība varētu attīstīties harmoniski. Savukārt, ja vecāki savas audzināšanas, aizspriedumu vai mulsuma dēļ nav gatavi par to runāt, ja skolā pedagogi nav gatavi atklātai, mierīgai sarunai, bērni atradīs atbildes citur - pie vienaudžiem, internetā. "Jautājums tikai, kāda būs šī informācija?" sacīja Ķelle.

Mazāk nekā trešdaļa pētījuma respondentu uzskata, ka skola ir sniegusi pietiekamu informāciju par seksualitāti kā pozitīvu cilvēka potenciālu, apmierinātības un labsajūtas avotu. Pētījumā secināts, ka jaunākās vecuma grupās ar skolas sniegto informāciju par seksualitāti neapmierināto īpatsvars samazinās.

"Skolās, kur jau gandrīz 30 gadus vadām nodarbības jauniešiem par dažādām ar seksuālo un reproduktīvo veselību tēmām, redzam, ka bērniem ir daudz jautājumu, viņi ir atvērti sarunai un ļoti novērtē brīvo atmosfēru, kas veidojas sarunā ar profesionāli sagatavotu ekspertu, kas vienlaikus ir cilvēks no malas," piebilst Ķelle.

Pētījums norisinājās no 2020.gada septembra līdz 2023.gada maijam. Ar nejaušas atlases palīdzību, speciāli apmācītiem intervētājiem aptaujājot iedzīvotājus viņu dzīvesvietās un izsniedzot pašaizpildes anketu latviešu vai krievu valodā, tika kopumā uzklausīts 4181 respondents - 2014 vīrieši un 2167 sievietes.

Pētījums tika realizēts Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projektā "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi", ko īstenoja Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar SIA "TNS Latvia" ar biedrības "Papardes zieds" atbalstu.