You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

"Pirms šova dzīvoju bez jēgas." Intervija ar "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieci Moniku

Atklājas, kāpēc "Caur ērkšķiem uz..." izbalsotās dalībnieces par uzvarētāju atzina Viku

Pašmāju TV šova “Caur ērkšķiem uz…” 6. sezonas dalībnieces Monikas skaudrajam dzīvesstāstam vērīgi sekojām līdzi visas sezonas garumā. Bērnībā Monika kļuva par liecinieci traģiskajam notikumam Gulbenē, kad tā sauktais Gulbenes maniaks citu bērnu klātbūtnē nogalināja bērnudārza audzinātāju un trīs meitenītes. Arī mājās nav klājies viegli – Monikas tēvs nodevies alkoholam, bet māte darbam, tāpēc pusaudzes gados meitene dzīvojās savā vaļā. Tā nu viņa gluži likumsakarīgi nokļuva ne tajās labākajās kompānijās, kur iepazina narkotikas un 16 gadu vecumā nonāca rehabilitācijas centrā. 17 gadu vecumā Monika iepazinās nu jau ar savu 10 gadus vecās meitas tēvu, kurš pašlaik atrodas cietumā, kamēr meita dzīvo pie Monikas mammas. Kad satikāmies ar Moniku, uzreiz jautājām, kāda ir viņas dzīve pēc dalības šovā "Caur ērķšiem uz... " un ko viņa no tā ir ieguvusi.

Pārdomas pēc dalības projektā

“Tas bija liels izaicinājums piedalīties šovā un būt gatavai visas Latvijas priekša izstāstīt savu dzīvi. Atrasties šovā, pārvarēt bailes un visu laiku būt kameru priekšā nav tik viegli, kā no malas varētu likties. Katra diena, kas tika pavadīta filmējoties, man parādīja, ka dzīve var būt citādāka, un lika izkāpt ārpus savas komforta zonas. Tagad redzu, ka dzīve nav narkotikas, alkohols un bezatbildība. Nedaudz pastrādājot, ir iespējams izlīst ārā,” atzīst Monika.

“Caur ērkšķiem uz…” dalībnieču stāsti atver acis

Iepazīstot citu dalībnieču stāstus, Monika ātri apjauta, ka tāds var būt arī viņas meitas liktenis, ja pati turpinās lietot narkotikas un bezatbildīgi attieksies pret dzīvi, kļūstot par vienu no spēcīgākajiem pamudinājumiem mainīties. “Projekta dalībnieces Vika un Elīna jau no pirmās dienas man atgādināja tos cilvēku prototipus, kāds var izaugt mans bērns, ja es turpināšu lietot narkotikas – proti, nonākt bērnunamā, tikt pamesta vai uzgrūsta kādam. Viņas ir tie pieaugušie bērni, kam vecāki bijuši zem vielām. Uzskatu, ka varu sevi izmainīt un man vēl ir iespēja visu labot. Tā laikam ir vislielākā dāvana – tu redzi, kāds var būt tava bērna liktenis, ja tu neko savā labā nedarīsi,” stāsta projekta dalībniece.

No atkarību jūga līdz gatavam plānam

“Pirms šova savas dienas aizvadīju bez mērķa. Man nebija zobu, man bija zems pašvērtējums, es visu laiku lietoju un dzīvoju bez jēgas. Kaut ko strādāju, lai uzturētu meitu, bet biju iegrimusi dziļā atkarībā. Nu esmu kļuvusi pašpārliecinātāka. Šovs man devis grūdienu un ir parādījis, ka ir vērts mainīt savu dzīvi. Tagad pavadu vairāk laika ar meitu, esmu sākusi ieklausīties citos, uzlabojusi attiecības ar tuviniekiem un esmu gatava mainīties. Paskatoties uz sevi no malas, es tagad saprotu, ka ar dusmām neko nepanākšu. Nevaru dzīvot pagātnē, jāraugās nākotnē.”

Monika jau teju gadu ir brīva no narkotikām, taču līdz nospraustajam mērķim – aizgādības tiesību atgūšanai – vēl tāls ceļš ejams. Pēc dalības šovā Monika ir nolēmusi turpināt ārstēšanos un uz gadu atgriezīsies Minesotas programmā (psihoterapeitisku īstermiņa atkarību ārstēšanas programma).

Runājot par profesionālo izaugsmi, Monikai lielu plānu vēl nav. Sākumā jāpabeidz vidusskola, jāstrādā ar sevi, jāsakārto savas domas un tad jau skatīšoties. “Zinu, ka ceļš būs grūts, bet es zinu, ka sasniegšu to. Lai meitai ir kāds piemērs. Lai viņa var ar mani lepoties,” ar skatu nākotnē atzīst Monika.

Foto: Toms Norde

Foto: Toms Norde

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas