Dažas nedēļas pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā Latvijas vadošās amatpersonas pirmdien pulcējās uz tradicionālo tikšanos, lai pārrunātu mūsu valsts ārpolitikas stratēģiju. Par turpmāko sadarbību ar pasaulē spēcīgākās lielvalsts jauno administrāciju vēsta raidījums “360 ZIŅneši”.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas, Ministru prezidentes Evikas Siliņas, ārlietu ministres Baibas Bražes un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās Rīgas pilī lielākoties bija veltīta gaidāmajai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Secināts, ka Latvija kontaktus veidojusi ar abām ASV partijām, tostarp aizsardzības industrijas un bruņoto spēku pārstāvjiem, tāpēc Latvijas un ASV turpmākā sadarbība nepārtrūks.

“Mūsu intereses ir pilnīgi skaidras – pastiprināta amerikāņu klātbūtne Baltijā, [arī] konkrēti Latvijā. Ļoti plaši kontakti ar administrāciju, ekonomiskās attiecības, tādas kopīgas izpratnes, sapratnes veidošana par to, kādā veidā mēs nodrošinām stabilitāti un drošību eiroatlantiskajā zonā,” žurnālistiem skaidroja Braže.

Atbildot uz “ZIŅnešu” jautājumu par to, vai pašai Eiropai būtu jāuzņemas lielāka loma sevis aizsargāšanā, ārlietu ministre atbildēja:

“Tas, ka valstīm ir jāpalielina aizsardzības izdevumi – to ir visas, gan ASV administrācijas, gan baltieši, gan citi visu laiku atbalstījuši. Pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma gan Vācija, gan citas valstis ir pilnīgi skaidri pateikušas, ka tās palielinās savus aizsardzības izdevumus. Un ko tas dod? Tas nozīmē to, ka ir ne tikai papildu aizsardzības spējas, kas ir vajadzīgas - gan pretgaisa, gan citas, kas tiek ražotas, - bet arī tas, ka ir lielākas iespējas palīdzēt Ukrainai.”

Latvija ir pirmrindniece aizsardzības finansēšanā – 2025. gadā valsts ārējai drošībai paredzēts ieguldīt 3,5% no iekšzemes kopprodukta, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā prasa NATO standarti. Latvijas ārpolitika nemainīgi paliks vienota, pēc piecu ārlietu jomas amatpersonu tikšanās uzsvēra ārlietu ministre.