ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējušais Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps mēģinās panākt kara Ukrainā apstāšanos vienalga kādā veidā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.

Pirmdien aprit 1000 dienas kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Aicināts atbildēt uz jautājumu, kā Ukrainai varētu veikties pārskatāmā nākotnē, un vai karš var noslēgties ar Ukrainas uzvaru, RSU asociētais pētnieks uzsvēra, ka Trampa ievēlēšana mainīs kara gaitu un, runājot līdzībās, iespējams, "nebeidzamu šausmu" vietā būs "šausmīgas beigas".

Viņš norādīja, ka Ukrainai patlaban nav viegli, jo Krievija virzās uz priekšu visas frontes garumā, lai arī tas notiek ar milzīgiem zaudējumiem, taču tas Krieviju neapstādina. Attīstās Krievijas ekonomika, taču ir skaidrs, ka ilgākā laika periodā tā nevarēs karu turpināt. Andžāns secināja, ka Krievija tāpat spēj izturēt ilgāk nekā Ukraina.

"Krievijas ekonomika ir desmit reizes lielāka, iedzīvotāju ir trīs reizes vairāk, līdz ar to vieglāk uz fronti aizsūtīt no ielas paņemtus cilvēkus. Ukrainai šajā ziņā ir grūtāk, tā aizvien vairāk ir spiesta mobilizēt iedzīvotājus ar varu," sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.

Viņš norādīja, ka pirmās prezidentūras laikā Tramps ir bijis konsekvents, cenšoties īstenot savus "trakākos plānus", piemēram, aizliegt musulmaņiem iebraukt ASV, uzbūvēt mūri starp Meksiku un ASV. Pēc Andžāna paustā, tiek gaidīts, ka ASV būs jauns īpašais pārstāvis Ukrainas jautājumā par miera sarunu vešanu.

"Skaidrs, ka topošajā Trampa administrācijā ir tikai un vienīgi lojālisti. No Trampa komandas izskan dažādas versijas par to, ko var gaidīt tālāk, piemēram, izveidot demilitarizētu zonu aptuveni 1000 kilometru garumā, atlikt Ukrainas iestāšanos NATO uz 20 gadiem, pretī solot palīdzību," teica RSU asociētais profesors.

Viņš pieļāva, ka iespējami arī citi risinājumi, taču Tramps mēģinās panākt kara Ukrainā apstāšanos vienalga kādā veidā, jo arī Trampa vēlētājiem ir būtiska miera panākšana un ir salīdzinoši vienalga, kāda veida miers tas ir, jo viņi uz karu Ukrainā skatās no attāluma.

Eksperts arī nešaubās, ka Tramps turēs savu vārdu un Krievijas un Ukrainas karā mēģinās panākt kādu noregulējumu. Andžāns uzsvēra, ka formulas var būt dažādas, taču neatbildēts ir jautājums, kā uz to reaģēs Ukraina. Viņaprāt, Tramps centīsies ar savu spēku parādīt autoritāti, jo iepriekšējā prezidentūra parādīja, ka Tramps ir labāks karotājs ar tarifiem, ne ieročiem.

Pēc Andžāna paustā, Tramps lepojās, ka pirmās prezidentūras laikā viņš nav sācis nevienu karu, bet viņš ir devis norādījumu nogalināt Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieri ģenerālis Kasemu Soleimani, kurš 2020. gada 3. janvārī gāja bojā bezpilota lidaparāta uzbrukumā Bagdādē.

RSU asociētais profesors norādīja, ka pēc tam Irāna raidīja ballistisko raķešu triecienus pa bāzēm Irākā, ASV, taču no ASV atbildes trieciens nesekoja. Ekspertam tas liek secināt, ka Tramps tieksies uz to, lai panāktu kara Ukrainā apstāšanos, taču viņš arī negribēs redzēt Afganistānas scenāriju, kurā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija īstenoja viņa paša plānu.

Andžāns pieminēja, ka pēc laika ASV izveda savus spēkus no Afganistānas un valsts sabruka, savukārt vadību pārņēma talibi, kuri pārvietojas ar amerikāņu atstātajiem militārajiem transportlīdzekļiem. Viņaprāt, Tramps nevēlēsies redzēt Ukrainas sakāvi, sabrukumu, bet gan kara apturēšanu pašreizējās līnijās.

Tāpat RSU asociētais profesors pieļauj, ka ASV atbalsts Ukrainai turpināsies. Viņš akcentēja, ka viena no versijām ir apstāties, atdot režīma līderim Vladimiram Putinam Krimu, Austrumukrainu un Dienvidukrainu, par šādu noteikumu pieņemšanu ASV varētu piesolīt turpināt atbalstu Ukrainai.

Jautāts, ja, piemēram, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piekritīs šādiem Trampa noteikumiem, kā viņš to pamatos ukraiņiem, kuri vairāku gadu garumā ir lējuši savas asinis, redzējuši, ka krievi sagrauj viņu valsti, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors sacīja, ka arī Ukrainā ir liels nogurums no kara, daudzi gājuši bojā, mobilizēt cilvēkus kļūst arvien grūtāk.

RSU asociētais profesors akcentēja, ka, protams, var mēģināt turpināt karu, liekot lietā Eiropas atbalstu, taču, viņaprāt, Eiropas valstīm varētu būt riskanti nenostāties Trampa pusē, jo viņš var apvainoties, ka nav atbalsta. Andžāna ieskatā vēl viens variants varētu būt, ka Eiropas valstis turpina atbalstīt Ukrainu, taču neskaidrībā, vai tas būs pietiekams, un ko par to teiks Tramps. Eksperts pieminēja, ka šeit ir kaut kādas līdzības ar 2018. gadu, kad Tramps izstājās no Irānas kodolieroču vienošanās. Eiropas Savienība (ES) mēģināja situāciju saglābt, bet nekas nesanāca, turklāt tas Trampa noskaņojumu pret ES neuzlaboja.