Saeimas deputātu delegācijas Aināra Šlesera (LPV) vadībā brauciens uz Ķīnu, ko pilnībā apmaksā šī valsts, notiekot, lai atvērtu durvis Latvijas uzņēmējiem – tā apgalvo Šlesera partijas biedri. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” noskaidroja, ka daļa no uzņēmējiem, kas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras delegācijas sastāvā devušies uz Ķīnu vienlaikus ar politiķiem, ir cieši saistīti ar Šleseru ģimenes biznesu. Turklāt vizīte netika akceptēta Saeimā un saskaņota ar Ārlietu ministriju, tāpēc rodas jautājums, vai ceļojums, kura ietvaros deputāti dodas arī uz tropisko Hainaņas salu, nav uzskatāms par neatļautu dāvanu no Ķīnas valdības.

Saeimas deputāts un bijušais uzņēmējs Ainārs Šlesers par deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu vadītāju kļuva pagājušā septembra beigās, neilgi pēc tam, kad iepriekšējais grupas vadītājs Armands Krauze (ZZS) kļuva par zemkopības ministru un nolika deputāta mandātu. Tieši pirms Šlesera ievēlēšanas grupā iestājās visi astoņi viņa vadītās “Latvija pirmajā vietā” (LPV) frakcijas deputāti.

Vairums no viņiem – pieci – šobrīd arī aizbraukuši uz Ķīnu. Astoņu deputātu delegācijā izteikti dominē Šlesera partijas biedri. Braucienā piedalās arī divi Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji – grupas vadītāja vietnieks Aleksandrs Kiršteins un Edmunds Teirumnieks – un Viktorija Pleškāne no “Stabilitātei”.

Šlesers pats brauciena pirmajās dienās palepojās, ka 11 dienas ilgo ceļojumu pilnībā apmaksā Ķīnas valdība. Oficiālu iesniegumu ar lūgumu atbalstīt šo vizīti Saeimas prezidijam Šlesers nebija iesniedzis, arī komandējuma pieteikumus aizbraukušie deputāti neiesniedza. Tomēr Saeimas norobežošanās no šīs vizītes saniknoja Kiršteinu, kurš apgalvo – vēl nesen brauciena organizēšanu atbalstījušas visas partijas.

Iepriekšējais Ķīnas sadarbības grupas vadītājs Krauze “de facto” norādīja, ka tā nav taisnība. “Bija uzaicinājums pagājušā gada vasarā no Ķīnas. Diemžēl es neko neorganizēju, man nācās atteikt šo braucienu, jo šādi braucieni ir jāplāno laicīgi, jāsaskaņo ar Ārlietu ministriju, jo mums Latvijā ir vienota ārpolitika un nav kaut kāda individuāla deputātu grupas, ir valsts ārpolitika. (..) Es aprunājos ar vairākiem grupas locekļiem, bet es paudu savu viedokli, un viņi piekrita manam viedoklim, ka mēs nevaram steigties šajā jautājumā,” vasaras notikumus atstāsta Krauze.

Pagājušajā rudenī, kad par grupas vadītāju kļuva Šlesers, Ķīnas regulārie centieni uzņemt viesos Latvijas politiķus guva krietni lielākus panākumus. Iespējamās politiķu un arī uzņēmēju vizītes organizēšanā iesaistījās gan Ķīnas vēstniecība, gan Šlesers. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija pēc vēstniecības lūguma jau novembrī aptaujāja savus biedrus, taču interese par vizīti netika pausta, līdz ar to detalizētāk šādu iespēju LDDK neanalizēja.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), kura 17 cilvēku delegāciju tomēr noorganizēja, “de facto” vispirms atbildēja, ka LTRK prezidentu Aigaru Rostovski par vizīti uzrunāja Šlesers, bet vēlāk precizēja, ka jau oktobra beigās Rostovski par to uzrunājis Ķīnas vēstnieks.

Caur Šleseru paustais Ķīnas piedāvājums vairākiem sadarbības grupas deputātiem Saeimā tomēr nešķita pieņemams. Piemēram, Andrejs Judins (JV) Šleseram atbildējis, ka uz Ķīnu nebrauks, kamēr Ukrainā turpinās karš, un tālākas komunikācijas nebija. Noraidoši bija arī citi pozīcijas deputāti. Šlesers viņus uzrunāja mutiski, un sadarbības grupas sēdē jautājums par vizīti arī nav ticis apspriests.

“Es neesmu pret to, ka būtu jāuztur kontakti un varbūt jādodas uz valstīm, kas nav mūsu sabiedrotie, bet diplomātiskie kanāli ir jāuztur. Bet tiem ir jābūt atbilstoši organizētiem, kopīgi jāizdiskutē par darba kārtību, kādi mērķi mums būtu jāsasniedz, tam būtu jāiet normāli caur šīs sadarbības grupas sēdi, tam būtu jāiet caur prezidiju, konsultējoties arī ar drošības dienestiem un Ārlietu ministriju. Tas būtu pareizais ceļš,” savu atteikšanos piedalīties vizītē skaidro Ervins Labanovskis (“Progresīvie”).

Kritiska ir arī grupas deputāte Līga Kļaviņa (ZZS): “Es arī Šlesera kungam jautāju, kā tad ir izdevies novērst visus šos iespējamos riskus attiecībā uz drošības jautājumiem vai procedūras sakārtošanu, uz ko es diemžēl neguvu pārliecinošu atbildi. Un katrā ziņā tas riskantākais visā šajā man liekas nepārprotams interešu konflikts, jo, manuprāt, ir diezgan nepieņemami Latvijas parlamentārietim braukt par citas valsts finansētu naudu apmeklēt valsti.”

Visticamāk, arī to, vai šai braucienā ir ievēroti interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie ierobežojumi amatpersonām saņemt dāvanas, tagad vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Bez ģeopolitiskajiem riskiem jautājumi rodas arī par divu aizbraukušo deputātu ētiku, precīzāk – deputātu ētikas kodeksa punktu, kas paredz: deputāts nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu un izvairās no situācijām, kas sabiedrībā var radīt aizdomas par šāda konflikta pastāvēšanu.

Uzņēmēju delegācijā, kurai politiķi, kā paši apgalvo, “atver Ķīnas ierēdņu durvis”, piedalās arī deputāta Aināra Šlesera dēls un deputāta Ričarda Šlesera (LPV) brālis Edvards Šlesers, kurš pārstāv uzņēmumu “Riga Port”. Ķīnas braucienā piedalās arī “Riga Port” valdes loceklis Miķelis Lapše. “Riga Port” pastarpinātie līdzīpašnieki šobrīd ir Šleseru ģimenes pārstāvji: Edvards, kā arī Aināra sieva Inese un sievasmāte Vēsma. Braucienā piedalās arī “Riga Port” grupas uzņēmuma “Baltijas tranzīta serviss” valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis, kurš ir arī firmas līdzīpašnieks, tātad – Šleseru ģimenes partneris.

Partija LPV, kas sociālajos tīklos popularizē partijas biedru braucienu uz Ķīnu, pārpublicējot Ķīnas televīzijas sižetu par Latvijas dienām ostas pilsētā Ningbo, kurā interviju sniedza Ainārs Šlesers, no divas minūtes garā video izgrieza deviņas sekundes – tieši tās, kurās bija redzams Edvards Šlesers.

Tikmēr viens no retajiem LPV deputātiem, kas neaizbrauca uz Ķīnu, ir frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Zivtiņš, jo kādam arī esot jāpaliek strādāt uz vietas. No viņa paustā gan skaidrs, ka ieguvumus no šīs vizītes cer sagaidīt arī partija: “Principā es arī labprāt būtu braucis, lai redzētu un pārņemtu tās iemaņas, kuras ir Aināram Šleseram, vadot šīs biznesa un politiskās sarunas. Un tādi cilvēki kā Ričards [Šlesers] vai Linda [Liepiņa], vai Ramona [Petraviča] – no kurienes tad to pieredzi lai gūst? Nu, tātad, es uzskatu, ka tas ir ļoti pareizi, ka viņi aizbrauc, ka viņi piedalās, ka viņi redz, kā notiek tas process un kāds ir Aināram ķēriens uz visu šo.”

Ja Šlesera vadīto frakciju brauciens būs saliedējis, citādi ir ar NA. Frakcijā apgalvo, ka līdz pat 11. janvārim, kad Šlesers ar līdzbraucējiem iesniedza lūgumu attaisnot viņiem nākamās Saeimas sēdes kavējumu, partijas biedri neesot zinājuši par Kiršteina un Teirumnieka plāniem doties uz Ķīnu. NA pārstāvis Saeimas prezidijā, Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs joprojām uzsver, ka, viņaprāt, frakcijas biedriem kavējumu attaisnot nebūs pamata: “Ja dodas braucienā, tad, lai frakcija nosūtītu frakcijas uzdevumā, to vispirms apspriež ar frakciju un tad frakcija saka, ka mēs dodam šo uzdevumu. Līdz ar to mēs kā NA neredzam, ka mēs varētu rakstīt šādu attaisnojumu un rakstīt tādu rīkojumu.”

NA frakcijas pārstāvis ir arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, kurš atzīst – ja partijas biedri būtu informējuši par ieceri braukt uz Ķīnu, frakcija to neatbalstītu. Viņa skatījumā, šis neesot īstais laiks atrotīt piedurknes un mesties padziļināt sadarbību ar Ķīnu. “Deputātiem, ja viņi darbojas ar ārlietu jautājumiem, un sadarbības grupas ir ārlietu jautājumi, tās ir divpusējās attiecības, es domāju, ka ir regulāri arī jāiepazīstas ar mūsu drošības iestāžu ziņojumiem, kuros riski ir skaidri norādīti ar konkrētiem reģioniem vai ar konkrētām valstīm. Un Ķīna, ja mēs paskatāmies SAB aizvadītā gada ziņojumu, tur ir diezgan skaidri parādīts, kādas taktikas, veidus Ķīnas valdība, komunistiskā partija īsteno...” teic Kols.

Satversmes aizsardzības birojs šonedēļ atgādināja, ka Ķīnas intereses – politiskā un ekonomiskā klātbūtne mūsu reģionā – iezīmējas aizvien jūtamāk. Valsts drošības iestāde arī norādīja, ka braucieni, kas tiek sponsorēti no uzņemošās valsts puses, var nebūt vērsti vien uz draudzīgu sadarbību, bet var ietvert arī mērķtiecīgus mēģinājumus veidot ilglaicīgus kontaktus ar personām, kurām ir zināšanas, ietekme vai piekļuve informācijai.

Šlesers šonedēļ LTV atrakstīja, ka uz jautājumiem būšot gatavs atbildēt pēc atgriešanās no Ķīnas. Šo nedēļas nogali viņš ar kolēģiem pavada Hainaņas salā Dienvidķinas jūrā, kas pazīstama ar savām tropiskajām pludmalēm. “de facto” zināms, ka daži no braucējiem pirms došanās uz Ķīnu Saeimā lielījušies, cik labus kūrortus viņiem tur izdosies izbaudīt.