Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja "Rail Baltica" pirmās kārtas prioritāros uzdevumus Latvijā, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).

SM norāda, ka valdība konceptuāli atbalstīja šādus prioritāros uzdevumus - kā attīstīt 1435 milimetru (mm) dzelzceļa "Rail Baltica" pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei un attiecīgi plānojot trases būvdarbus.

Tāpat valdība konceptuāli atbalstīja būvdarbu pabeigšanu "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

Papildus SM turpinās darbu pie "Rail Baltica" projekta tehnisko risinājumu vienkāršošanas un projekta kopējo izmaksu, tostarp administratīvo izmaksu samazināšanas.

Vienlaikus valdība konceptuāli vienojās, ka SM papildinās sagatavoto informatīvo ziņojumu atbilstoši MK sēdes protokollēmumam un iesniegs to atkārtotai izskatīšanai līdz šā gada 10.decembrim, lai turpinātu vienoties par prioritāro uzdevumu īstenošanai nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem.

SM pārstāvji norāda, ka valdības sēdē tika atbalstīti prioritārie uzdevumi, kuru īstenošanai tiks izmantots jau nodrošinātais finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un Militārās mobilitātes finansēšanas programmas un citiem Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norāda, ka SM savu darbu ir izdarījusi. "Mēs samazinājām pirmās kārtas izmaksas par vairāk nekā trīs miljardiem eiro un uz valdību atnesām reālistisku ieviešanas plānu, nebūvējot sapņu pilis. Valdības konceptuālais lēmums ir skaidrs signāls Eiropas Komisijai (EK) un projekta partneriem, kas to ir jau ilgi gaidījuši," atzīmē Briškens.

Viņš norāda, ka šis konceptuālais lēmums apliecina valdības gatavību uzņemties kopīgu atbildību par "Rail Baltica" projekta ieviešanu un vieš skaidrību par projekta tālākiem, konkrētiem soļiem. "Vienlaikus tas nozīmē, ka Latvija varēs sevi pārliecinošāk pārstāvēt sarunās par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, kas ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu turpmāko Eiropas finansiālo atbalstu projektam.

Tāpat ministrs norāda, ka SM turpinās detalizēti un sadarbībā ar pārējo nozaru ministrijām skatīt ar pamattrases ieviešanu saistītos detalizētos jautājumus, par kuriem netika panākta vienošanās," uzsver Briškens.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka valdība konceptuāli vienojusies, ka, atņemot visas ekstras, izvērtējot visu, ko var nebūvēt, prioritāri jābūvē pamattrasi, savienojot Lietuvu, Latviju un Igauniju.

Siliņa norādīja, ka skaidri jāsaprot, kā pabeigt divas stacijas, kuras ir sāktas būvēt Rīgā Centrālajā stacijā un lidostā, lai tās no būvniecības un funkcionalitātes aspekta novestu līdz saprātīgam risinājumam.

Viņa norādīja, ka šobrīd notiekot sarunas ar EK, lai varētu pārdalīt Eiropas fondu finansējumu, kas nav gluži Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējums, kas paredzēts "Rail Baltica", bet cits finansējums.

Siliņa pauda, ka kopā ar EK locekļiem, viņas biroju, SM, "Eiropas dzelzceļa līnijām" un "RB Rail" tiekot strādāts, lai rastu risinājumu šo finanšu līdzekļu pārdalei, un lai nodrošinātu staciju funkcionalitāti, lai pasažieri starp lidostu un centru varētu braukt kaut ar esošajiem "Vivi" vilcieniem.

Premjere norādīja, ka turpinās darbs arī pie tā, kādā veidā pāri paliekošie posmi tiks finansēti, jo iedalītais finansējums nesegs izdevumus arī, lai savienotu Baltijas valstis.

Premjere pauda, ka ir svarīgi neiztērēt līdzekļus, laiku, naudu, tam, kas neatbilst prioritātēm.

Siliņa arī pauda, ka ir svarīgi, kā Lietuva nodrošinās finansējumu savienojumam ar Latviju, kā arī Igaunija, gaidot Latvijas valdības lēmumu, saprastu, vai viņi varēs doties ar vilcienu, ko plāno izbūvēt uz Latviju.

LETA jau ziņoja, ka AM, ĀM, KM, VARAM un FM iepriekš iesniedza iebildumus par SM piedāvāto "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju, tādējādi nesaskaņojot informatīvo ziņojumu.

SM informatīvajā ziņojumā teikts, ka pirmās kārtas pārrobežu savienojuma ieviešanas kopējās izmaksas no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, izmantojot tikai kravu apvedceļu caur Salaspili, ir 4,5 miljardi eiro. Savukārt abu starptautisko pasažieru staciju un ar tā saistīto sliežu ceļu infrastruktūras kopējās izmaksas veido 875 miljonus eiro, bet punktveida objektu, tostarp infrastruktūras apkopes punktu Iecavā un Skultē, kustības vadības centra un sānceļa Salaspils kravu terminālim, kā arī četru reģionālo staciju izbūvei nepieciešami 133 miljoni eiro.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.

SM uzsver, ka šīs aplēsēs ir balstītas uz sākotnējo tehnisko izpēti un tajā piedāvātajiem tehniskajiem risinājumiem. Aktīvi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm, tostarp būvprojekta sagatavošanas laikā, būs iespējams mainīt un vienkāršot tehniskos risinājumus, kas varētu būtiski samazināt šajos posmos nepieciešamo investīciju apjomu.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.