Pixabay.com
Atopiskais dermatīts ir iedzimta hroniska saslimšana, kura visbiežāk parādās maziem bērniem pirmajos dzīves gados. Jaundzimušajiem āda ir sausa un plāna, tajā enzīmu jeb olbaltumvielu aktivitāte ir zemāka nekā pieaugušajiem, ādas caurlaidība ir augsta, tā daudz straujāk zaudē mitrumu un ir īpaši jūtīga pret dažādiem ārējiem karinātājiem. Tā rezultātā āda žūst, zaudē šķidrumu un elastību, paliek jutīga un īpaši sausa, un cilvēkam rodas nepatīkamas sajūtas, nieze un diskomforts. Ja bērns ādu sakasa, tās virsējais slānis tiek bojāts un uz ādas nonāk baktērijas, veidojot iekaisumu, kas situāciju tikai pasliktina.
Pēdējā laikā atopiskais dermatīts ir sastopams aizvien biežāk, īpaši attīstītajās valstīs, tāpēc arī Latvijā ar to saskaras aizvien vairāk vecāku. To pilnībā izārstēt nav iespējams, bet tā simptomi līdz ar augšanu, ķermeņa izmaiņām un ārējās vides kairinātāju ierobežošanu var mazināties.
Kas ir atopiskā dermatīta kairinātāji?
Atopiskajam dermatītam ir raksturīgi paasinājumi un miera periodi. Slimības gaitu var saasināt dažādi ārējās vides kairinātāji, piemēram, mazgāšanas un kopšanas līdzekļi (ziepes, šampūns, hloru vai alkohola saturoši šķīdumi, utt.), temperatūras svārstības, svīšana, apģērbs, ziedputekšņi, putekļi, mēbeles un paklāji, mājdzīvnieki, pārtika, smaržas, mitrums un pelējums, peldēšana, u.c. Tāpat to var izraisīt arī stress, piemēram, kad bērniņam nāk zobi.
Ko var darīt vecāki, lai cīnītos ar kairinātājiem, kas izraisa atopisko dermatītu? Lūk, video.
Pixabay.com