Bērnudārza gaitu laiks daudziem vecākiem var būt liels pārbaudījums. Šajā laikā parādās jauni satraukumi, un bērns mēdz bieži slimot. Tas rada jautājumus - cik bieža slimošana šajā periodā tiek uzskatīta par normu un ko darīt vai nedarīt vecākiem, ja bērns bieži slimo? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Sintija Jureviča.

Kādēļ bērns bieži slimo?

Bērnudārza vecuma bērni gada laikā var slimot no 6 līdz pat 8 reizēm, dažādos gadījumos arī slimošana 12 reizes gadā var būt norma, skaidro ģimenes ārste Zitmane. Šādas saslimšanas var ilgt līdz pat 14 dienām.

Jāņem vērā, ka bērna imunitāte nav nobriedusi, tādēļ, saskaroties ar tik daudziem apkārt esošiem slimību izraisītājiem, bērns var saslimt. Jāpiemin arī tas, ka bērni bieži liek mutē rokas, arī rotaļlietas, pieskaras sejai, līdz ar to ir svarīgi agrīni bērnam mācīt rūpes par personīgo higiēnu, uzsver ģimenes ārste.

Bērnudārzā bērns saskaras ar vīrusiem un baktērijām jaunā vidē. Turklāt, kad bērns uzsāk bērnudārza gaitas, arī stress ir būtisks faktors, kas pazemina bērna imunitāti. Tādēļ, sākot apmeklēt bērnudārzu, ir vēlama pakāpeniska adaptācija, lai bērnam mazinātu stresu.

Farmaceite Jureviča iesaka - ja bērnam bērnudārza gaitas rada stresu, talkā var nākt magnija preparāti. To izvēlē konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos atbilstošāko.

Ko iesākt saslimšanu gadījumā?

Saslimšanas gadījumā ir jāļauj bērnam atpūsties, uzsver Zitmane. Pietiekošā daudzumā jālieto šķidrums, savukārt medikamenti ir jālieto tikai pēc ārsta norādījuma vai nepieciešamības. Ievērojiet profilaksi - regulāri vēdiniet telpas, ikdienā nodrošiniet sabalansētu uzturu, dodieties āra pastaigās, sekojiet, lai bērns ievēro režīmu, neaizmirstiet par D vitamīna un personīgās higiēnas nozīmi.

Ja bērna ģimenes ārstam radīsies aizdomas par imūndeficītu, tad bērns tiks nosūtīts pie speciālista, skaidro ģimenes ārste. Tas var būt gadījumos, ja ir biežas bakteriālas infekcijas, ieilgušas saslimšanas, infekciju perēkļi lokalizējas netipiskās vietās, biežas ārstēšanās stacionārā un intravenozo antibakteriālo līdzekļu pielietošana.

Bērni pirmsskolas vecumā visbiežāk slimo ar augšējo elpceļu vīrusiem, piemēram, rinovīrusiem, adenovīrusu, respiratori sincitiālo vīrusu, gripu. Kā arī bieži slimo ar parvovīrusu B19, rozeolu, Koksaki vīrusu, gastroenterītu. No bakteriālām infekcijām jāpiemin A grupas streptokoks, kas var izraisīt impetigo, tonsilītu un skarlatīnu.

Vispārējā imunitātes stiprināšana

Lai izvairītos no biežām saslimšanām, vajadzētu ievērot profilaksi, uzsver ģimenes ārste Zitmane. Tas nozīmē:

• agrīni mācīt bērnam mazgāt rokas un rūpēties par personīgo higiēnu;
• ikdienā lietot sabalansētu uzturu;
• ikdienā veikt pastaigas ārā;
• veidot bērnam režīmu;
• regulāri vēdināt iekštelpas;
• lietot D vitamīnu.

Arī farmaceite Jureviča uzsver D vitamīna lielo nozīmi imunitātes stiprināšanā - ja bērnam tiek nodrošināts pilnvērtīgs un vecumam atbilstošs uzturs, D vitamīns ir vienīgais vitamīns, kas jāuzņem papildus. Taču vīrusu sezonā papildu aizsardzību var sniegt arī C vitamīna uzņemšana.

Ko nedarīt?

Ko nevajadzētu darīt vecākiem, kad bērns slimo? Ģimenes ārste Zitmane uzsver: nekrītiet panikā! Ja bērns ir saslimis, viņu nevajadzētu vest uz bērnudārzu, publiskām vietām, kur ir daudz cilvēku. Ļaujiet bērnam atpūsties un izgulēties, kā arī lieki nepārslogojiet. Tāpat nelietojiet medikamentus bez nepieciešamības vai bez ārsta norādījuma!

Lasi arī:

Kas bērnam jāēd uzturā, lai būtu stipri zobi?

Saaukstēšanās un gripa: kā uzturs var palīdzēt bērniem ātrāk atveseļoties

Runas traucējumi kļūst izplatītāki. Kad ir īstais laiks vest bērnu pie audiologopēda?