Bērns zīmē ar krieso roku. Foto: Pexels
Agrāk kreilību centās pārmācīt, bērnudārzos un skolās spieda rakstīt ar labo roku pat tad, ja bērnam tas sagādāja milzīgas grūtības. Vecāki pakļāvās vispārpieņemtajām normām un sistēmai un neapzinājās, vai tas bērnam nāk par labu vai sliktu. Vai kreilību “jālabo”, un kā ar uzdevumu palīdzību saprast, kura ir bērna dominējošā puse?
Vai kreilību “jālabo”?
Pastāv uzskats, ka kreilība, lielākoties, ir ģenētiski iedzimta. Tomēr, ja grūtniecības vai dzemdību laikā kreisajā smadzeņu puslodē rodas trauma, asinsizplūdums vai cits bojājums, arī tad pastāv iespēja, ka cilvēks aug ar kreilību, jo tādā gadījumā labā aktivizējas labā smadzeņu puslode, kas kļūst dominējoša. Mūsdienās ir skaidrs, ka lauzt kreilību nedrīkst! Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – salaužot kreilību bērnam, tiek lauzts pats bērns. Šāda rīcība var radīt ne tikai neirotiskus traucējumus, bet arī nepilnvērtības kompleksus, koncentrēšanās un runas traucējumus, kā arī lasītprasmes un pareizrakstības kļūdas. Kreilības “labošana” padara bērnu nervozu, viegli aizkaitināmu, bailīgu, nepārliecinātu, nedrošu un, iespējama pat stostīšanās. Lauztiem mācībās klājas grūtāk, ir pavājinātas sekmes.
Vai mans bērns ir kreilis?
Ir bērni, kas praktiski visu dara ar kreiso roku – ēd, zīmē, spēlējās un tamlīdzīgi. Tomēr ir bērni, kas ar kreiso roku veic atsevišķas darbības, ikdienas uzdevumos izmantojot abas rokas, tādēļ dažreiz nav skaidrs, vai bērns ir labrocis vai tomēr kreilis. Tomēr ne tikai vadošā roka nosaka, ka bērns ir kreilis vai labrocis. Arī ausis, kājas, ausis un acis var izpaust kreilību. Secinājumus par to, vai bērnam ir kreilība vai nav ieteicams izdarīt līdz 5 gadu vecumam, jo līdz tam vairums bērni visai veiksmīgi izmanto abas rokas.
Ir izstrādātas dažādas rotaļas, lai saprastu, vai bērns ir kreilis vai nav.
Uzdevumi, kas norāda bērna vadošo ķermeņa pusi
Lai bērns neapjuktu un justos brīvs, skaidri paskaidro, kas jādara. Pieaugušajam jāsēž bērnam pretī un priekšmeti, kas tiek izmantoti rotaļu laikā jānovieto tam pretī uz galda, nevis jādod rokās. Turklāt priekšmeti jānovieto tā, lai tie atrastos tieši pretī bērnam.
Kastītes atvēršana
Bērnam noliek uz galda kastīti ar vāciņu, izstumjamu, piemēram, sērkociņu kārbiņu
un lādīti ar paceļamu vāciņu. Kādā no
tām jāieliek priekšmetu vai saldumu. Bērnam tas jāatrod, bet par vadošo roku
var spriest pēc tā, ar kuru bērns atver, izvelk, paceļ.
Zīmēšana
Uz galda pretim bērnam noliek papīru un zīmuli. Jāpiedāvā kaut ko uzzīmēt. Ka bērns uzzīmējis zīmējumu, jālūdz uzzīmēt to pašu ar otru roku. Par vadošo roku spriež pēc tā zīmējuma, ar kuru roku uzzīmēts kārtīgāk.
Mešana un ķeršana
Bērnam dod uzdevumu ar vienu roku pamest uz augšu un noķert mazu bumbiņu vai rotaļlietu.
Vadošā roka ir tā, ar kuru bērns šo uzdevumu veic.
Mezglu atsiešana
Bērnam dod atsiet vairākus viegli sasietus mezglus. Roka, kas atsien, ir
vadošā, savukārt tā, ar kuru pietur striķi, nav.
Kluču tornis
Bērnam noliek uz galda klučus un lūdz uzcelt torni. Tā roka, ar kuru biežāk
kluči tiek ņemti un piekārto savu jau uzcelto torni, ir vadošā.
Zīmējums griešana
Bērnam uz galda noliek zīmējumu un šķēres, kas atbilst viņa vecumam. Šajā
uzdevumā vadošā roka kustās vairāk, arī zīmējuma grozīšana norāda uz vadošo
roku.
Vāciņu skrūvēšana
Bērnam iedod aizskrūvētas burciņas vai pudelītes, kuras viņas jāatskrūvē. Vadošā
roka ir tā, kura griež, kustās.
Papīra caurulīte
Bērnam noliek priekšā sarullētu papīra caurulīti, caur kuru tam jāskatās. Vadošā acs ir tā, ar kuru bērns skatās.
Pulkstenis
Bērnam noliek priekšā pulksteni un piedāvā paklausīties, kā tas tikšķ. Vadošā auss ir tā, pie kuras bērns pieliek pulksteni un ilgstoši klausās.
Rokas āķis
Bērnam piedāvās sakrustot rokas uz krūtīm. Vadošā roka tiek likta virspusē.
Lasi arī:
Bērns zīmē ar krieso roku. Foto: Pexels