Kādēļ lielās tehnoloģiju kompānijas masveidā atlaiž darbiniekus?

Pēdējo nedēļu laikā arvien biežāk nākas lasīt ziņas par to, ka kāda pasaulē labi zināma tehnoloģiju kompānija ir uzsākusi masveidīgu darbinieku atlaišanu. "Twitter", "Meta", "Google" un "Spotify" ir daži no tehnoloģiju gigantiem, kuri paziņojuši par štatu samazināšanu un sagaidāms, ka viņiem būs vēl virkne sekotāju.

Varētu domāt, ka ir pasliktinājusies uzņēmumu finansiālā situācija, ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā dzīvojam visai apokaliptiskā pasaulē, un tāpēc, lai taupītu resursus, ticis lemts par darbinieku atlaišanu. Izklausās diezgan loģiski, bet vai tā ir patiesībā?

Kompānijām ir bijuši dažādi attaisnojumi. "Meta" [lasi - "Facebook"] darbinieku atlaišanu skaidroja ar to, ka "Covid-19" pandēmijas laikā ievērojami auga pieprasījums pēc e-komercijas pakalpojumiem un, domājot, ka tā varētu kļūt par pastāvīgu tendenci, tika veiktas virkne investīciju, kuras pēc "Meta" vārdiem "neesot atmaksājušās".

"Google" tikmēr paziņoja, ka iepriekš darbinieki tika pieņemti darbā "citā ekonomiskajā realitātē", salīdzinot ar to, kāda tā ir tagad. "Microsoft" savukārt vēstīja, ka štatu samazināšana saistīta ar darba uzdevumu "optimizāciju" jeb ideju, ka iespējams paveikt vairāk ar mazāk resursiem. Arī "Amazon", "Stripe", "Spotify", "Salesforce" un citu vēstījumos kopumā varēja saklausīt stāstus par "finansiālām grūtībām", "pasaules mainīgumu" un "sliktām investīcijām", kas esot novedušas pie darbinieku atlaišanas.

Uzmanības centrā bija arī "Twitter", ko iegādājās viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Īlons Masks un uzreiz veica masveidīgas darbinieku atlaišanas. Viņa idejas un nodomi gan ir saprotami tikai viņam pašam, bet tas jau ir cits stāsts. Savukārt "Apple" ir viens no tehnoloģiju gigantiem, kas ar šādu "trendu" nav izcēlies.

Visu iepriekšminēto kompāniju stāsti par būtiskām finansiālām grūtībām nešķiet līdz galam nopietni. Tās joprojām savu banku kontos tur miljardiem dolāru un diez vai masveidīgas darbinieku atlaišanas spēs kardināli uzlabot finansiālo situāciju, turklāt šajā gadījumā stāsts arī nav par sniegumu.

"MIT Sloan School of Management" profesors Maikls Kusumano šo situāciju skaidro citādāk, proti, ka investori ir mainījuši paradumus, kā viņi izvērtē kompāniju vērtību. Covid-19 pandēmijas laikā daudzi IT un tehnoloģiju uzņēmumi piedzīvoja finansiālu augšupeju, bet tagad situācija ir, teiksim tā, atgriezusies vecajās sliedēs.

"Šiem uzņēmumiem ir simtiem miljardu dolāru rezerves, bet viņi tās neiegulda operācijās," medijam "The Verge" sacīja Kusumano. "Kad investors iepazīstas ar uzņēmuma peļņu, viņam neinteresē tas, cik ir rezervēs. Viņiem interesē tāda mērvienība kā "peļņa pret darbinieku". Viņi pandēmijas laikā piesaistīja daudz jaunus darbiniekus, tāpēc tagad "peļņa pret darbinieku" ir gājusi uz leju."

Kusumano atzīst, ka, piemēram, "Microsoft" vajadzētu būt vismaz 500 000 dolāru peļņai pret darbinieku vai kā minimums 300 000, taču ja šis skaitlis iet uz leju, uzņēmums sāk domāt par to, vai tajā nestrādā pārāk daudz "galviņu", kas šo statistiku pasliktina.

Tikmēr "Stanford Graduate School of Business" profesors Džefrijs Fefers vēl kritiskāk raugās uz lielajām tehnoloģiju kompānijām, sakot, ka tās gluži vienkārši kopē viena otru un ka lielākā daļa menedžeru "nedomā, jo tas ir smags darbs".

"Masveidīgas atlaišanas nesamazina izmaksas," uzskata Fefers. "Tāpat nav empīrisku pierādījumu, ka atlaišanas uzlabo spēju pelnīt, turklāt daži pētījumi pat liecina, ka tas atstāj negatīvu iespaidu uz peļņas gūšanu. Bieži vien uzņēmumiem nav problēmu ar izmaksām, bet gan ar peļņu. Tomēr darbinieku atlaišana tik un tā neuzlabos tavu peļņu un, iespējams, to pat samazinās."

Pats Feifers ir veicis pētījumu par masveidīgām atlaišanām, konstatējot, ka tas būtībā var nogalināt cilvēku, jo tādējādi palielinās stress un pašnāvību risks gan atlaistajiem, gan tiem, kas palikuši darbā. Interesanti, ka pēc Feifera pētījumiem masveidīga atlaišana var samazināt produktivitāti tiem darbiniekiem, kas ir saglabājuši savas darba vietas konkrētajā uzņēmumā.

Atgriežoties pie galvenā jautājuma, - kādēļ ir vajadzīgas šādas atlaišanas? Pie tam, ja tās nestrādā? Feifers atbild īsi un konkrēti: "Cilvēki nepārtraukti dara dažādas stulbības. Nezinu, kāpēc jūs domājat, ka menedžeri ar kaut ko atšķiras..."