Kāpēc daži cilvēki nekad nepieņemas svarā?

Viena no lielākajām dzīves netaisnībām – kamēr vieni skaita katru kumosu, ko iebāž mutē, lai tikai saglabātu savu esošo svaru, citi var ēst virtuļus, eklerus un picas pēc sirds patikas un sasniedz tādu pašu rezultātu. Kur slēpjas iemesls - kādēļ daži nekad nepieņemas svarā?

Uz šo jautājumu nav vienkāršas atbildes – tas saistās gan ar ģenētiskiem, gan uztura un pat uzvedības faktoriem, turklāt vienam no ļoti svarīgiem faktoriem nav nekā kopīga ar ķermeņa tipu, metabolismu vai kādiem maģiskiem rituāliem pilnmēness laikā. Šis faktors ir uztvere. Daži cilvēki šķietami ēd visu, ko redz, un nepieņemas svarā, tomēr patiesībā viņi neēd vairāk nekā pārējie. Piemēram, kāri notiesā saldējumu, bet citās ēdienreizēs dienas laikā uzkož krietni mazāk. Jā, iespējams, viņi ēd pat picu, bet apstājas pēc pirmās šķēles. Izvēloties kalorijām bagātus ēdienus, bet neēdot tik lielu apjomu, būs sāta sajūta un izvairīsieties no pārēšanās.

Liela nozīme ir arī fiziskajām aktivitātēm. Daži cilvēki vienkārši ir fiziski aktīvāki pat tad, ja nav sportisti – viņi vairāk pārvietojas ar kājām vai velosipēdu, biežāk dodas garās pastaigās vai visu dienu dzenas pakaļ saviem bērniem. Šīs papildus aktivitātes var atjaunot ķermeņa metabolismu, kā arī līdzsvarot to, cik enerģijas tavs ķermenis patērē ikdienas režīmā ārpus sporta. Jo vairāk Tu kustēsies, jo vairāk palielinās muskuļu šūnu skaits un aktivitāte, kas rezultēsies lielākā daudzumā sadedzināto kaloriju.

Patiesībā ir maz pierādījumu, kas apliecinātu, ka daži cilvēki vienkārši piedzimst ar ievērojami lielāku spēju sadedzināt vairāk kaloriju nekā citi, vienlaikus neko nedarot – tā uzskata kāds Kembridžas universitātes pētnieks Anglijā Dr. Ines Barroso, kurš pēta aptaukošanās ģenētiku. Tomēr pastāv fizioloģiskas atšķirības, kas ļauj dažiem dabiski regulēt patērēto kaloriju daudzumu. Viens no tiem – apetītes regulēšanas sistēma, kas dažiem ir jūtīgāka nekā citiem, tas nozīmē, ka viņi ātrāk sajūt impulsu, kas ziņo smadzenēm par sāta sajūtu. Viens no svarīgiem šajā sistēmā iesaistītajiem hormoniem ir leptīns. Tas nosaka, cik daudz pārtikas mēs vēlamies apēst.

Ģenētikai var būt nozīme cilvēka tieksmē iegūt svaru vai zaudēt svaru. Pētnieki ir identificējuši vairāk nekā 250 dažādu DNS reģionu, kas saistīti ar aptaukošanos, teikts 2019. gada pētījumā, kas publicēts žurnālā PLOS Genetics. Šajā pētījumā pētnieki salīdzināja 1622 veselus cilvēkus ar zemu ķermeņa masas indeksu (ĶMI) ar 1985 cilvēkiem ar smagu aptaukošanos un 10 433 kontrolēja normāla svara cilvēkus. Viņi atklāja, ka dalībniekiem ar zemāku ķermeņa masas indeksu bija mazāk gēnu, kas saistīti ar aptaukošanos. Taču tas noteikti nebija noteicošais faktors, jo netika atrasti gēni, kas pasargātu no aptaukošanās. Tāpat bija cilvēki ar augstu ģenētisku noslieci uzaptaukošanos, bet ar normālu ķermeņa masas indeksu.

Tātad – kādēļ daži cilvēki ēd visu, ko redz, bet svarā nepieņemas? Atbilde nav vienkārša: mūsu nosliece iegūt svaru vai saglabāt to nav iepriekš noteikta, tomēr tā nav arī pilnībā mūsu pašu kontrolē. Nav tāda ģenētiska ieslēgšanas vai izslēgšanas slēdža, kas šo procesu iedarbina vai aptur. Ir noteikti jāpatur prātā veselīga dzīvesveida principi, veselīgs uzturs un aktīvs dzīvesveids, tomēr jāatceras, ka mēs neesam vienādi un ne visu vienmēr varam kontrolēt, tādēļ atliek vienīgi darīt labāko, ko spējat – mīliet sevi!

Lasi arī:

• Zaudēt svaru un ēst garšīgi – vai tas ir iespējams?
• Vai svari ir precīzi? Neticami fakti par svaru un svariem
• Kā nomest svaru dažu nedēļu laikā?
• Vai zini, kas ir sporta joga?
• Emocionālā ēšana – kā to atpazīt un apturēt?
• Labākās sporta nodarbības sievietes skaistumam un labsajūtai