Kāpēc mūsdienās pubertāte sākas agrāk?

Arvien biežāk redzam, ka mūsdienās bērni nobriest ātrāk – agrāk nekā vecāku jaunībā iestājas dumpīgais tīņu pubertātes vecums. Ir pat pētījumi, kas šo faktu apstiprina, tāpat visā pasaulē tiek pētīti dažādi faktori saistībā ar pāragru pubertāti. Tiek uzskatīts, ka ģenētikas loma šeit ir vien 50-75%, bet pārējie faktori saistās ar dzīvesveidu. Ļoti liela nozīme ir uzturam, stresam, kā arī endokrīnās sistēmas traucējumiem, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai vecāki šajā posmā būtu īpaši vērīgi un apzinātos, kā viņi savam bērnam var palīdzēt, ne tikai psiholoģiski atbalstot, bet nodrošinot atbilstošu dzīvesveidu un uzturu.

Kas var izraisīt pāragru pubertāti?

Liekais svars. Ir pētījumi, kas atklāj, ka paaugstināts ķermeņa masas indekss un aptaukošanās ir saistīts ar agrāku puberitātes iestāšanos. Augstāka ķermeņa masa saistās arī ar agrāku menstruāciju sākšanos un krūts dziedzeru agrāku attīstību, tādēļ tam ir nozīme. Mūsdienās vairāk nekā jebkad agrāk ir visas iespējas ēst neveselīgu pārtiku – saldināti dzērieni, sāļas uzkodas, saldumi tikai veicina šo procesu. Turklāt arī mazkustīgais dzīvesveids, arvien vairāk laika pavadot dažādos gadžetos un viedierīcēs nepalīdz.

Apkārtējā vide un ķīmiskie faktori grūtniecības laikā un jaundzimušā periodā var būt par cēloni agrākam pubertātes sākumam. Piemēram, psihosociālais stress, ko jaundzimušais izjūt kā zīdainis, var ietekmēt agrāku pubertātes iestāšanos īpaši meitenēm (par zēniem trūkst pētījumu).

Nepareizs uzturs - piemēram, nepilnvērtīgs uzturs pirmsskolas vecumā vai tieši pretēji – pārāk trekns uzturs, kas izraisa aptaukošanos un tālāk jau ir ķēdes reakcija.

Medicīniska rakstura problēmas. Retākos gadījumos agrākas pubertātes iestāšanos var ietekmēt audzēji smadzenēs, smadzeņu defekti, vairogdziedzera problēmas, radiācija vai ģenētiskas saslimšanas. Kā tas saistīts ar pubertāti? Ja smadzenes kādu iemeslu dēļ sāk procesu ar hormona, ko sauc par gonadotropīnu atbrīvojošā hormona (GnRH), ražošanu, tas izraisa estrogēna veidošaos olnīcās meitenēm un testosterona veidošanos sēkliniekos puišiem.

Kādas ir agrās pubertātes sekas?

Agrīnas pubertātes iestāšanās var būt saistītas ar vēlākām veselības problēmām – meitenēm tas ir lielāks krūts vēža risks, sirds un asinsvadu slimību risks, garīgo slimību risks, zems pašvērtējums, trauksme, dažkārt depresijas. Ilgsotšāks ir arī periods, kam raksturīga pusaudžu riskantā un dumpīgā uzvedība.

Tāpat bērniem, kam ir agrīna pubertāte, parasti pieaugušā vecumā ir īsāks augums, jo ķermenis pārstāj augst, kad puberitāte ir beigusies. Tā kā priekšlaicīga puberitāte arī beidzas ātrāk nekā parasti, tad šādi bērni pārstāj augt agrākā vecumā.

Agrīnas dzimumdzīves uzsākšana – lai gan par šo tēmu nav pārliecinošu pierādījumu, tomēr vecākiem vajadzētu sākt pievērst uzmanību, vai bērna seksualitāte nav jau nobriedusi pāragri.

Stress. Daudzi bērni šajā pusaudžu mulsinošajā vecumā nav pārliecināti par sevi, viņiem ir grūtības pieņemt izmaiņas savā ķermenī. Ja šis process sākas pāragri un bērns sāk nobriest jau krietni pirms vienaudžiem, tad tas var viņam radīt trauksmi, noslēgšanos sevī un stresu.

Agrīnas menstruācijas un ķermeņa izmaiņas – dažkārt var sākties menstruācijas pat 9 gadu vecumā, tāpat kā apmatojuma augšana intīmajās ķermeņa daļās.

Ko darīt, ja bērnam ir pāragri iestājusies pubertāte?

Nav šaubu, ka šis nozīmīgais pārmaiņu laiks bērna dzīvē ir jāuztver nopietni. Ja patiešām bērnam ir kādas agrīnas pubertātes pazīmes, ārsts var ieteikt apmeklēt endokrinologu. Tāpat kopā ar ārstu varēsiet konstatēt, vai bērnam ir nepieciešama ārstēšana vai arī jāļauj visam ritēt savu gaitu.

Lielākoties šī parādība nav jāuztver ar bailēm, jo pubertāte pāriet. Tā vienkārši ir jāizdzīvo, neatkarīgi no tā, vai tā sākusies agrāk vai vēlāk. Tas, ko vecākiem vajadzētu darīt, lai palīdzētu savam bērnam – runāt par šo parādību, nomierināt bērnu, varbūt nopirkt un aplūkot kopā kādu grāmatu, kas palīdzēs izprast notiekošo, izskaidrot, kas vēl viņu sagaida – piemēram, ķermeņa formas izmaiņas, menstruācijas meitenēm vai erekcija puišiem, apmatojuma augšana dažādās ķermeņa vietās u.c. Pastāsti bērnam, ka tas ir normāls process un ka šim posmam ies cauri ikviens bērns, cits agrāk, cits vēlāk.

Raugies, vai Tavam bērnam nesākas pusaudžu depresija, intereses zudums par aktivitātēm un pastāvīgas skumjas un trauksme, kas saistās ar vienaudžu spiedienu. Reizēm var palīdzēt, piemēram, psihologa konsultācijas, kas palīdzēs bērnam pieņemt sevi un izdzīvot šo posmu vieglāk.

Un, kas ir ļoti svarīgi – atceries, ka Tu kā vecāks lielā mērā esi atbildīgs arī par bērna dzīvesveidu un ieradumiem, piemēram, fizisko aktivitāšu kopumu, veselīgu uzturu. Rūpējies par to, lai bērna uzturs ir pilnvērtīgs, lai tajā nav pārāk daudz dažādu aptaukošanos izraisošu produktu, kā arī ir pietiekami daudz fiziskās aktivitātes – tas ļoti palīdzēs bērna normālai attīstībai.

Izlasi arī:

• Ar mobilo lietotni uzsāk cīņu pret mobingu skolās
• Psihoaktīvās vielas – kā pamanīt, ka pusaudzis tās sācis lietot un kā ar to cīnīties?
• Galvassāpes pusaudzim – cik nopietni tas var būt?
• Izplatītākie ēšanas traucējumi – kas par tiem jāzina?
• Breketes – kas ir jāzina pirms to uzlikšanas?