Kas ir trauksme un panikas lēkmes, un kā ar tām cīnīties?

Ikdienā mūs pastāvīgi pavada lielākas vai mazākas stresa situācijas. Ja nākas saskarties ar pastāvīgu stresu, var nākties iedzīvoties panikas lēkmēs. Ja trauksme saspringās situācijās ir intensīva un regulāra, tas liecina par fizisku vai psihisku saslimšanu.

Kā tiek iedalīta trauksme?

Trauksmes mēdz būt dažādas un dažādās situācijās tā var izpausties atšķirīgi. Medicīniski tās iedalās kā:

• paroksizmāla trauksme (agorafobija, sociālās fobijas, izolētās fobijas, panika);
• hroniska trauksme (ģeneralizēta trauksme, trauksme ar depresiju);
• trauksme, kā adaptācijas traucējumu, obsesīvi kompulsīvu traucējumu, posttraumatiskā stresa sindroma, somatoformu traucējumu izpausme;
• trauksme, kā citu psihisku saslimšanu izpausme (psihotiski traucējumi);
• sekundāra trauksme, kā somatisku saslimšanu viena no izpausmēm (hipertireoīdisms, hiperparatireoīdisms, feohromocitoma, aritmijas, supraventrikulāri sirdsdarbības traucējumi u.c.);
• psihoaktīvu vielu izraisīta trauksme (amfetamīns, kokaīns, kofeīns, atcelšanas sindroms pēc kanabinoīdu, alkohola, barbiturātu lietošanas).

Kas ir panikas lēkmes?

Panikas lēkmes var rasties ne tikai no spontāniem iespaidiem, bet var būt saistītas arī ar konkrētu dzīves situāciju ietekmi uz psihoemocionālo stabilitāti. Tās var izpausties kā īslaicīgi un intensīvi traucējumi neparedzētos brīžos, kas ar laiku var kļūt neprognozējamas un atkārtoties jau bez provocējoša iemesla. Arī lēkmju ilgums var pieaugt no dažām minūtēm līdz pat pusstundai.

Kādi ir visbiežākie panikas lēkmju simptomi:

• sirdsklauves
• sāpes krūtīs
• tirpšana, sastingums, durstoša sajūta muskuļos
• paaugstināts muskuļu tonuss jeb saspringti muskuļi, var būt muskuļu sāpes
• smakšanas sajūta, elpas trūkums
• drebuļi
• smaguma sajūta kuņģī
• reibonis un nestabilitāte, samaņas zudums
• stīvums kakla rajonā un pakausī
• nelaba dūša, vemšana, grūtības sagremot un norīt ēdienu
• vēdergraizes
• nerealitātes sajūta vai bailes no personiskas katastrofas (kontroles zudums, sajukšana prātā, sirdslēkme vai pēkšņa nāve).

Kā cīnīties ar panikas lēkmēm?

Panikas lēkmju laikā pašam jācenšas atslābināties un neiespringt uz nepatīkamām domām un sajūtām. Jāņem vērā, ka apkārtējo nomierināšana šajās situācijās nepalīdz, tādēļ, ja lēkmes mēdz atkārtoties, laicīgi jāgriežas pie psihiatra vai psihoterapeita, kas izmeklēs panikas lēkmju cēloni un norīkos ārstēšanas kursu, lai laicīgi spētu izvairīties no panikas lēkmju attīstīšanās, kas var novest pie nelabojamām sekām.

Lasi vairāk:

· Vizīte pie psihiatra – kā tas notiek un kādos gadījumos nepieciešama?

· Vai psihoterapeita un psihiatra konsultācijām obligāti jānotiek klātienē?

· Trauksme, bailes, sirdsklauves, sāpes - vai veģetatīvā distonija?

· Trauksme pašizolācijas periodā – kā ar to cīnīties?

· Kā tikt galā ar sezonālo depresiju tumšajā laikā?

· Tālruņu numuri rīdziniekiem emocionāli grūto brīžu atbalstam