Kāda bija Tava šī jaungada apņemšanās? Mana bija aizceļot maksimāli tālu, ieplānot neaizmirstamu ceļojumu, iespējams, pat beidzot piepildīt sapni par Ņujorku. Neviens nezināja, ko nesīs Jaunais – 2020.gads, bet neviens arī negaidīja, ka tas būs pilnīgi citāds kā jebkurš iepriekšējais. COVID-19 globāla izmēra pandēmija noslaucīja visus, nu jau šķietami mazsvarīgākos sapņus, to vietā radot citus: veselība, imunitāte un stiprs ķermenis miesā un garā tagad ir galvenā prioritāte, un tai noteikti būtu jākļūst par jebkura cilvēka jauno dzīves filozofiju. Ielūkosimies tajā dziļāk, lai saprastu, kā to ieviest savā ikdienā un kā dzīvot tālāk.
Kas ietekmē mūsu imunitāti?
Interneta resursi vēsta, ka par imunitāti sauc organisma neuzņēmību pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem. Tā ir organisma spēja pretoties baktērijām, mikrobiem, toksīniem un citiem nelabvēlīgiem faktoriem, kas varētu izraisīt dažādas saslimšanas un pat nāvi. Iedzimtā imunitāte mums jau ir dabiski, savukārt iegūto imunitāti veidojam mēs paši caur miegu, fiziskām aktivitātēm, uzturu, vidi un psiholoģiskiem faktoriem.
2020.gada pandēmija radījusi papildus pārbaudījumus mūsu jau tā dažbrīd trauslajai imūnsistēmai. Tā atnākusi ar mazkustīgāku dzīvesveidu, paaugstinātu stresa līmeni un paaugstinātu saslimšanas risku.
Ne visiem dzīvesveids ir aktīvs un daudziem to varēja raksturot pat kā pasīvu pirms pandēmijas sākuma, bet tagad situācija ir vēl dramatiskāka: darbs attālināti un iepriekš valstī noteiktie ierobežojumi ir radījuši tam labus priekšnoteikumus. Ikdienā fiziski mērāmais attālums, ko parasti esam spiesti veikt, dodoties uz un no darba, kā arī pauzēs darba vietā, ir samazinājies. Ir taču tik ērti iesēsties mājās mīkstajā krēslā vai dīvānā ar datoru klēpī un veikt darba pienākumus, nepieceļoties vairākas stundas no vietas…
Iespējams, ka šobrīd stresa līmenis attiecībā uz COVID-19 situāciju ir nedaudz norimis, bet tik un tā cilvēki vairāk kā pirms šīs pandēmijas izjūt bailes un trauksmi. Valda neziņa par nākotni, par veselību, par tuviniekiem, par naudu, par tālāko izdzīvošanu. Nereti šādos brīžos tiek meklēts glābiņš pārtikas produktos, kas rada īslaicīgu laimes sajūtu, piemēram, saldējumā, kūkās un šokolādē. Ir jāapvieno darbs, mājas un bērni. Ir jāiemācās sadzīvot ar mīļajiem diendienā, jāmeklē jauni atpūtas veidi ķermenim un prātam, un visu laiku jāatceras par drošības pasākumiem, lai pasargātu sevi no saslimšanām. Tas viss pazemina imunitāti un ir svarīgi rūpēties par veselību un stiprināt organisma dabīgās aizsarg spējas.
2020.gada filozofija – vesels ķermenis
Šogad veselīgā dzīvesveida piekritēju pūlis ir palielinājies, jo aizvien vairāk cilvēku pandēmijas ietekmē sāk interesēties par aktīvu dzīvesveidu, vingrošanu, ir parādījusies vēlme doties pie dabas un izstaigāt takas, cilvēki vairāk seko līdzi uzturam – kā tas tiek apstrādāts pirms pagatavošanas un kā tos gatavot, saglabājot vairāk uzturvielu. Tāpat lielāka uzmanība tiek veltīta prāta atslodzei, tiek meklēti elpošanas vingrinājumi un veidi, kā samazināt stresu. Jāsaka COVID-19 pat paldies. Tas daudziem no mums ir atvēris acis uz labāku dzīvi, veselu ķermeni un prātu. Tagad svarīgi ir to pārvērst par ieradumu, par dzīves filozofiju:
- Velti laiku regulārām fiziskām aktivitātēm ārā – izmanto gadalaikus savā labā un izmēģini dažādus vasaras un ziemas sporta veidus, dodies pastaigās un pārgājienos, atrodi to izkustēšanās veidu, kas tavā sejā ieliek smaidu un attīsti to;
- Regulāri lieto sabalansētu uzturu, iekļaujot ēdienkartē daudz dārzeņu, augļu un ogu. Izmēģini dažādas veselīgās receptes un izmanto Latvijā audzēto pārtiku, lai sniegtu organismam tik ļoti vajadzīgos vitamīnus. Vasarā nododies gaļas gatavošanai uz īstas uguns un izmanto dabas dāvanas – ziedus, sēnes, augus – savā labā, sagatavojot vitamīnu krājumus ziemai.
- Ļauj atpūsties arī prātam – ikdienā iekļauj lietas, ka tevi nomierina, piemēram, mūzika, fiziskie treniņi, hobiji, brīvdienas ar draugiem, utt. Mazāk laika pavadi pie TV, datora un telefona ekrāniem, vairāk to veltot cilvēkiem tev līdzās. Izmēģini jaunas lietas un dodies izbraucienos pie dabas. Ceļo, pat, ja tas ir tikai tepat Latvijā. Apbrīnojami, cik daudz laimes hormonu var radīt ziliem ezeriem klātā Latgale, zaļie meži vai jūras krasti.
Vēl viena lieta, kas noteikti iekļaujas šajā “vesels ķermenis un vesels gars” filozofijā ir rūdīšanās. Kriosaunas vēstnese Kristīne Pētersone skaidro, ka krioterapija stimulē imūnšūnu aktivitāti un dod pozitīvo hormonu, jo aktivizē endorfīnu izstrādi. Šobrīd tā ir ļoti vērtīga, jo ne tikai pasargā ķermeni no saslimšanas, bet arī norūda prātu mentāli. Tāpēc dodies uz tuvāko piemājas ezeru vai upi un sāc ķermeni radināt pie peldēm vēsā ūdenī, mājās piekop kontrastdušu vai izmēģini kriosaunu, kur 2 - 3 minūtes atradīsies sausos, aukstos tvaikos. Temperatūra grūti ar prātu aptverama -160 C, tomēr ķermenis jutīsies komfortabli. Turklāt aukstums aptver tikai 2 mm no ādas virskārtas, iedarbojas uz aukstuma receptoriem un stimulē vielmaiņas procesu un imūnšūnu aktivitāti. Tā iespējams iegūt vairākus veselībai un pašsajūtai svarīgus efektus – padarīt spēcīgāku imunitāti un pozitīvo hormonu izstrādi.
Nekas nav beidzies. Gluži otrādi – tagad viss tikai sākas. Sākas jauna, skaista dzīve veselīgākā ķermenī. Sākas motivējoša un pozitīva domāšana, kas vērsta uz patiesām cilvēka vajadzībām. Sākas jauni sapņi: tādi, ko ir pavisam viegli realizēt, jo tie ir atkarīgi tikai no tevis paša. 2020.gads tikai pierāda, ka mēs nekad nezinām, kas notiks tālāk, un mūsu medicīnas sistēmai vēl aizvien ir tāls ceļš ejams līdz bīnumlīdzekļiem. Un, iespējams, tādi nemaz nav vajadzīgi. Cilvēkam pašam ir jāgrib dzīvot, pašam jādara kaut kas lietas labā, jo, lai mainītu pasauli, ir jāsāk ar sevi.
Sports, Sieviete skrien. Photo by Filip Mroz on Unsplash