Nav nekāds noslēpums, ka bērni slimo. Protams, ka slimi bērni paliek mājās. Bet ko darīt ar tiem, kuriem jau atkal piemetušās iesnas un nekaiš nekas cits? Ja bērnam nav citu saslimšanas pazīmju, kā tekošs deguns vai viņš tiešām jāpatur mājās? Vecāku viedokļi šajā jautājumā ir radikāli atšķirīgi. Un atšķiras arī pirmsskolas izglītības iestāžu vadības uzskati par to vai šādi bērni laižami uz dārziņu. Uzklausījām divu atšķirīgi domājošu mammu un arī bērnudārza darbinieku viedokli par šobrīd tik aktuālo tematu.

Daina, mamma 3 gadus vecajai Adriānai : Es no šī visa esmu tiešām ļoti nogurusi. Mana meita pirmo gadu apmeklē dārziņu. Vairāk gan neapmeklē, jo visu laiku ir slima. Un pie šīs mūžīgās slimošanas, manuprāt, ir vainīga tieši pārējo vecāku bezatbildība. Ja manam bērnam ir iesnas vai klepus, es viņu paturu mājās. Citi vecāki gan tā nerīkojās. Regulāri ejot pakaļ savai meita redzu citus puņķainus un klepojošus bērnus. Vadībai esmu sūdzējusies neskaitāmas reizes. Tiek solīts rīkoties, bet nekas nemainās. Manuprāt šo problēmu vajadzētu risināt valstiskā mērogā.

Kristīne, 2 gadus vecā Tomasa mamma : Kurš ir izaudzis bez iesnām? Neviens. Iesnas jau nu nav nekāda nopietna saslimšana. Ja es Tomasu atstāšu mājās katru reizi, kad viņam piemetušās iesnas, tad pilnīgi mierīgi jau varu rakstīt atlūgumu. Manuprāt, bērns, kuram ir tik vien kā iesnas un nav temperatūras pilnīgi noteikti ir laižams uz bērnudārzu. Mūsu dārziņā gan vecāki par šo lauž šķēpus un viedokļi atšķiras. Es gan domāju, ka jāapzinās, ka bērnudārzs ir sabiedriska vieta un sabiedriskās vietās pulcējās dažādi cilvēki. Arī tādi, kuriem ir iesnas. Tad jau varbūt arī veikalos ar iesnām drīz vairs nelaidīs iekšā? Vecākiem, kuri tik ļoti pedantiski pieiet lietām varbūt vajadzētu labāk padomāt par aukles pakalpojumu izmantošanu vai gluži vienkārši pašiem sēdēt mājās. Man par privāto dārziņu ir jāmaksā arī tad, ja bērns to neapmeklē. Un arī tad, ja tas netiek apmeklēts vieglu iesnu dēl. Tas nav normāli.

Alise, bērnudārza audzinātāja : esmu novērojusi, ka vecāki ir ļoti dažādi. Ir tādi, kuri vienā mierā atved uz dārziņu bērnu, kuram deguns tek ‘’kā no krāna’’ un kuram pret temperatūru no rīta iedots ‘’Nurofēns’’. Un ir protams arī apzinīgi vecāki. Nemaz ne tik reti mums nākas zvanīt vecākiem, lai brauc pakaļ savam sasirgušajam mazulim. Un ne visi uzreiz skrien. Es saprotu, ka darbs un tā, bet bērnam tomēr jābūt pirmajā vietā. Arī iesnas tomēr ir saslimšana un vēl piedevām lipīga, līdz ar to nu nevajadzētu šādu bērnu laist uz dārziņu un pakļaut riskam citus. Arī pašam saslimušajam bērnam taču dārziņā ir grūti.

Dzintra, bērnudārza audzinātāja: strādāju dažādos bērnudārzos vairāk, nekā 30 gadus. Daudz kas ir redzēts. Jāsaka gan, ka agrāk neviens pārlieku neraizējās par puņķiem. Noslaucījām mazajiem degunus un viņi skrēja tālāk. Protams, ja bērnam ir temperatūra un slikta pašsajūta, tad tā ir cita lieta. Atceros, ka agrāk mums pat grupiņā stāvēja deguna pilieni. Kam vajadzēja sapilinājām pirms diendusas un miers. Galu galā ko tad tiem vecākiem darīt? Dēļ pāris puņķiem mēnesī no darba iet prom? Šobrīd vecāki ceļ skandālu, ja pamana grupiņā kādu bērnu ar iesnām. Manuprāt tas viss ir krietni pārspēlēti.

Noderīgi:

Kā rīkoties, ja bērnam nepatīk audzinātāja

Kā palīdzēt bērnam adaptēties dārziņā

5 lietas par kurām mātes nepamatoti jūtas vainīgas