2022. gadā azartspēļu uzņēmumu apgrozījums sasniedza teju 300 miljonus eiro

Pērn kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums bija 290,534 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm - 264,775 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija.

Tostarp nozares ieņēmumi no azartspēļu automātiem pērn bija 131,129 miljoni eiro, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija 123,988 miljoni eiro.

Inspekcijā norāda, ka, tā kā 2020.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēļu vietas bija slēgtas vairāk nekā četrus mēnešus, tajā skaitā divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles, bet 2021.gadā - gandrīz astoņus mēnešus, nav iespējams objektīvi salīdzināt nozares 2021.gada un 2022.gada darbības finanšu rādītājus.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums sarucis par 11,4%, bet peļņa - par 13,8%.

Apkopotā informācija liecina, ka kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti - totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti nodrošina interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2722 darbinieki.

Dati rāda, ka no 2019.gada decembra līdz 2022.gada decembrim azartspēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies no 310 līdz 203, līdz ar to arī spēļu automātu skaits samazinājies no 8720 līdz 4999. 2022.gada beigās Latvijā darbojās divas kazino un 70 totalizatora likmju pieņemšanas vietas.

Kopumā 2022.gadā anulētas 74 azartspēļu vietu licences, tajā skaitā 58 spēļu zāļu licences, viena kazino licence, viena bingo zāles licence un 14 totalizatora likmju pieņemšanas vietu licences.

Pagājušajā gadā no azartspēļu un izložu nodokļa un nodevas valsts budžetā ieskaitīti 39,880 miljoni eiro jeb 97,3% no 2019.gada apjoma, turklāt lielākais samazinājums bija tieši no azartspēļu nodokļa - 31,6 miljoni eiro jeb 91,4%, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem. Savukārt izložu apgrozījuma pieauguma rezultātā izložu nodokļa maksājumi valsts budžetā bija 4,269 miljoni eiro, kas ir par 37,8% vairāk nekā 2019.gadā.

Inspekcijā norāda, ka valsts nodevas maksas ieņēmumi ir palielinājušies gan straumēšanas organizētāju, gan interaktīvo azartspēļu komersantu jaunu licenču pieprasījumu dēļ. Tie bija 4,007 miljoni eiro, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2019.gadā.

Azartspēļu un izložu komersanti valsts budžetā pērn ieskaitījuši arī 39,306 miljonus eiro visu pārējo uzņēmējdarbības nodokļu veidā, kas ir par 27,1% vairāk nekā 2019.gadā.

Inspekcijas funkcija ir arī preču un pakalpojumu loteriju atļauju izsniegšana. Kopumā pērn izsniegtas 425 preču un pakalpojumu loteriju atļaujas, kurās piedāvātas balvas 1,149 miljonu eiro vērtībā. Valsts budžetā komersantu samaksātā valsts nodeva ir 273 000 eiro.

Inspekcijā norāda, ka pēc Lielbritānijas azartspēļu pētījumu aģentūras "H2 Gambling Capital" prognozēm, 2022.gadā Latvijas nelegālo interaktīvo azartspēļu piedāvājums veidoja 26% no kopējā azartspēļu piedāvājuma, kas ir par 6,4 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā, kad šis rādītājs bija 32,4%.

Turpinot nelicencēto interaktīvo azartspēļu vietņu ierobežošanas pasākumus, 2022.gadā inspekcija pieņēmusi 558 lēmumus par nelegālo vietņu bloķēšanu, kas attiecas uz 35 juridisko personu veidotiem 560 domēniem.

Kopš 2014.gada kopumā bloķēti 3058 domēni, kas piedāvāja nelicencētas spēles.

Lai pārbaudītu, kā tiek ievērotas inspekcijas lēmumos noteiktās prasības, pērn organizētas 42 pārbaudes elektronisko sakaru komersantu darbības vietās. Kopumā 2022.gadā 107 038 reizes uz inspekcijas tīmekļvietni novirzītas personas, kuras mēģinājušas ielogoties nelicencētās vietnēs.

Inspekcijas apkopotā informācija arī liecina, ka Pašatteikušos personu reģistrā no 2020.gada sākuma līdz 2022.gada 31.decembrim kopumā reģistrējušās 40 589 personas, 14 839 personām ierobežojumu termiņš ir beidzies, bet aktuāls aizliegums piedalīties azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs ir 25 750 personām.

Kopš 2021.gada maija arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) reģistrā iekļautās personas nedrīkst piedalīties azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs. Vidēji 10% no UGF reģistrā iekļautajām personām vēlējušies spēlēt azartspēles, bet piekļuve tām ir bijusi liegta.

Līdztekus Pašatteikušos personu reģistram inspekcija nodrošina arī valsts apmaksātas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem. 2022.gadā organizētas 482 klātienes un 65 attālinātas konsultācijas, kā arī sniegtas atbildes uz 742 jautājumiem pa tālruni un 66 e-pasta vēstulēm.

Autors: LETA