Latvijā pieaug to skolēnu skaists, kuri kavē mācības, un skolu direktori uzskata, ka vainojami tajā ir ne tikai bērni, bet arī viņu vecāki. Šobrīd katra skola individuāli lemj, kas tiek darīts ar šiem kavētājiem, taču problēma ir nonākusi arī līdz Saeimai, kur šobrīd spriež, vai skolas kavēšana nav jāpielīdzina administratīvajam pārkāpumam, par ko vecākiem pienāktos naudassods, vēsta raidījums “TV3 Ziņas”.

Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, šajā kavējumu skaits pieaudzis par vidēji 20%., kas, kā norāda Izglītības kvalitātes valsts dienestā, esot daudz.

“Katra situācija individuāla, bet izglītība, tas ir pienākums. Gan vecākiem, gan bērniem šis pienākums ir jāpilda,” skaidro dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs.

Lai vai kāds ir kavēšanas iemesls, skola ir kā “mācību vilciens” – ja kaut kas tiek nokavēts, ieiet ritmā ir ārkārtīgi grūti.

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns stāsta, ka mācību stundu kavēšanas dēļ pieaug to skolēnu skaits, kuriem nākas mācīties pēc individuālā mācību plāna: “Kā viens piemērs, atkal sporta federācija lūdz nopietnas atkāpes lielā laika rāmī skolēniem, kuriem atkal būs jāveido individuālie plāni.”

“Visu cieņu profesionālajam sportam, bet beigās eksāmeni tāpat būs jāliek. Es nerunāšu par slavenajām autoskolām, kuras visiem direktoriem ir apnikušas.

12. klasē, ka visiem jāiet uz autoskolām un eksāmeniem un teorijām, tas ir svarīgākais dzīvē, nevis matemātika vai ķīmija,

tā Kalvāns.

Šobrīd arī Saeimā ir aizsākta diskusija par ģimenes atbildību skolēna kavēšanā. Proti, skolu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, tostarp mācību stundu neapmeklēšana, nākotnē varētu būt kā administratīvs pārkāpums ar naudas sodiem vecākiem.