Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja. Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1.jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

Jāatzīmē, ka 23% iedzīvotāju norāda, ka viņus neinteresē un nav svarīgi saņemt informāciju par pensiju 2.līmeni. Tas var liecināt par izpratnes trūkumu, ka pensiju 2.līmenis ir katra strādājošā uzkrājums, kam ik mēnesi no bruto algas tiek novirzīti 6% ieguldījumiem finanšu tirgos.

Vecumam neatbilstošos pensiju plānos iegulda gandrīz puse

Aptauja uzrāda, ka izvēli par to, kam uzticēt savu pensiju 2.līmeni, vairums respondentu ir veikuši apzināti (84%), taču lielākā daļa to ir izdarījuši jau pirms zināma laika (78%). Tikai 16% atzīst, ka nezina, kas pārvalda viņu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu.

Anželika Dobrovoļska stāsta, ka dati rāda pretējo: "Šobrīd apmēram puse iedzīvotāju joprojām atrodas savam vecumam nepiemērotā pensiju 2.līmeņa plānā. Pēc Latvijas Bankas datiem, tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo plānu dalībnieki, bet pēc vecuma struktūras šim īpatsvaram būtu jābūt divas reizes lielākam. Lai sasniegtu potenciāli lielāku uzkrājumu, gados jaunākiem iedzīvotājiem būtu jāiegulda riskantāk, lai palielinātu iespējamo ienesīgumu. Savukārt, tuvojoties pensijas vecumam, šo riska pakāpi jāsamazina, lai nezaudētu jau uzkrātos līdzekļus. Diemžēl šobrīd joprojām liela daļa iegulda pārāk piesardzīgi, neizmantojot iespējas ar aktīvo ieguldījumu stratēģiju nopelnīt sev lielāku nākotnes pensiju. Cerams, ka tuvākajā laikā tas mainīsies, jo papildus tam, ka pārvaldnieki informēs savus klientus par vecumam piemērotāka plāna izvēli, tie arī noskaidros savu klientu vēlmes attiecībā uz pensiju 2.līmeņa stratēģiju, kas ļaus sniegt patiesi individualizētu konsultāciju."

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ar saviem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem plāno sazināties Swedbank internetbankā, kurā būs pieejama arī anketa ar mērķi noskaidrot, kāds ir klienta vēlamais risks un ienesīgums, vēlamā pārvaldības stratēģija, līdzekļu ģeogrāfiskais izvietojums, kā arī par ieguldījumu ilgtspēju. Šie visi aspekti ir svarīgi, lai pārvaldnieks var ieteikt cilvēkiem piemērotāko pensiju 2.līmeņa plānu. Gadījumā, ja klients nelieto internetbanku, saziņa notiks citos pieejamos kanālos.

Būtiski, ka šī gada otrajā pusē arī paredzēts, ka Swedbank klienti savu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu varēs redzēt internetbankā. Pēc A.Dobrovoļskas domām, tas ļaus dalībniekiem vairāk izjust to, ka pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir reāli uzkrāta nauda, kas pieder cilvēkiem, un vairāk piedomāt par to, vai uzkrājumam ir izvēlēts uzticams pārvaldnieks un vecumam piemērots ieguldījumu plāns. Arī aptaujas dati rada, ka 40% no iedzīvotājiem vēlētos redzēt informāciju par savu pensiju 2.līmeni savā internetbankā.

Kā šobrīd uzzināt informāciju par savu pensiju 2.līmeņa plānu?

Lai uzzinātu, kas pārvalda iedzīvotāja pensiju 2.līmeņa naudu un kāds pensiju plāns ir izvēlēts, jādodas uz portālu latvija.gov.lv. Šajā vietnē iespējams arī mainīt pensijas pārvaldītāju un pensiju plānu, kas atbilst iedzīvotāju vecumam. Turklāt tagad ir iespējams savu pensijas 2.līmenī esošo naudu atstāt mantojumā. Tas nozīmē - ja pensiju 2.līmeņa dalībnieks nesasniegs pensionēšanās vecumu, viņa uzkrātā nauda tiks nodota kādam no tuviniekiem. Tātad nauda netiks nodota valsts budžetam, bet paliks ģimenē un būs papildu finansiāls atbalsts kādam no savējiem.