“Noteikumu rindas un pēkšņi tu esi atbrīvots” – tā digitālā satura veidotājs Armands Jaunzems raidījumā “Dzīvei nav melnraksta” atminas savu septiņu nedēļu ilgo ceļojumu narkotiku pasaulē, līdz kam novedušas sarežģītās attiecības ar vecākiem baznīcas dēļ. Atnākot mājās, viņam vienmēr šķita, ka viņu sagaida nevis mamma un tētis, bet gan policisti.

“Mans lielākais protests pret vecākiem un baznīcu bija sevis iznīcināšana. Narkotikas nebija plāns. Pati pirmā ideja bija, ka es tusēšu, dzeršu un nākšu mājās kad un cik daudz es gribu. Ka man nebūs noteikumu,” stāsta Armands.

Viņš ļoti ātri attapās vietā, kur cilvēki nedzer. Saprata, ka viņa kājas nekustās tā kā pārējo kājas un tieši tik mistiskā veidā 21 gada vecumā viņa dzīvē atnāca pati pirmā ekstazija tablete.

“Mans narkotiku ceļojums bija tikai septiņas nedēļas garš. Tas bija zemākais punkts manā dzīvē, jo es vispār vairs neskatījos uz sevi spogulī. Man liekas, ka es pat pie friziera negāju. Ģērbu sevi ārā. Draugi pateica, ka vairs nevēlas pavadīt ar mani laiku un es ļoti vieglu tiku aizvainots ar tādiem komentāriem. Es biju tik pretīgās vietās un kompānijās, ka man šermuļi skrien pāri. Tolaik man likās, ka šeit mani pieņem un šeit man neviens nesaka, ko darīt. Tas tulkojās patīkami manām smadzenēm, jo manā ģimenē viss bija pretēji.”

Lai uzzinātu stāsta turpinājumu, skaties video!

Lasi arī: