Tiesa šī gada marta sākumā attaisnoja bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli, kurai tika celta apsūdzība par Covid-19 vakcinācijas stratēģijas neizstrādāšanu vīrusa izplatības ierobežošanai Latvijā. Sarunā portāla “Delfi” raidījumā “Kāpēc” viņa atklāja, ka patiesībā atsevišķi lēmumi tikuši pieņemti, balstoties uz tā laika Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa personiskajām velmēm.

Proti, 2021. gada sākumā, kad Latvija ieguva pirmās vakcīnas pret Covid-19, kā viena no prioritāri vakcinējamajām grupām tika noteikti vairāki politiķi, tobrīd to skaidrojot ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu.

Ilze Viņķele norāda, ka patiesībā šāda grupa tika izveidota, pamatojoties uz paša Kariņa bailēm par savu veselību: “Man bija pārliecība un es gribēju pati demisionēt 2020. gada novembrī, jo bija skaidrs, ka tas konflikts ar Kariņu vēršas tikai plašumā, un šis ir, kur es uz kompromisiem neiešu.”

Piemēram, viens bija… pilnīga apsēstība viņam, bet arī prezidentam Levitam, ka prioritāti vakcinējamo grupu pirmajā pieciniekā ir jādabū pašus iekšā. Un tas bija balstīts, lai kāds man saka, ka tā nebija – personiskā trauksmē un bailēs par situāciju.

“Un tad, kad mēs rādījām Pasaules Veselības organizācijas algoritmus, ko iesaka, kā iesaka vakcināciju organizēt, mēs rādījām Merkeles kundzi un Vāciju, kur nebija ne valdība, ne Saeima pirmajā pieciniekā vai desmitniekā, tad izdomāja īpašu funkciju, kaut kāds ne ta valstiskā nepārtrauktības nodrošināšana, un es biju ļoti kategoriska.”

Atbildot uz jautājumu, kādēļ šajā situācijā viņa tomēr neatkāpās no veselības ministres amata, Viņķele skaidro: “Tāpēc, ka tad iestājas, nu, kolēģi teica, ka šis nav brīdis, jo es izrunāju to apvienībā, un tad arī tāds… it kā tā racionalizācija un tāda pienākumu sajūta.”