Latvijā pagājušajā gadā bija vidēji 24 300 brīvo darba vietu, kas ir par 6,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā bija 13 500 brīvo darba vietu, bet sabiedriskajā - 10 800. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darba vietu skaits samazinājās par 2100 jeb 13,4%, savukārt sabiedriskajā sektorā palielinājās par 500, kas ir pieaugums par 5%.

No visām Latvijā pieejamajām darba vietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,7% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 3,7%, bet privātajā - 2,2%.

Vidēji valstī aizņemto darba vietu skaits pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, samazinājās par 1300 jeb 0,1%, privātajā sektorā - par 3700 jeb 0,6%, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 2500 jeb 0,9%.

Gada laikā brīvās darba vietas samazinājās gandrīz visās profesiju pamatgrupās - visvairāk biroja darbinieku (-18,9%), kvalificētu strādnieku un amatnieku (-17,5%), kā arī pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku pamatgrupā (-15,5%).

Pērn no visām darba vietām augstākais brīvo darba vietu īpatsvars bija speciālistu pamatgrupā - 4,4% un kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā - 3,8%, kur pieprasījums pēc darbiniekiem ir audzis, kā arī kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 3,6%.

Augstākais brīvo darba vietu īpatsvars 2023.gadā bija valsts pārvaldē - 8,4%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - 4%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - 3,3%, būvniecības nozarē - 2,9%, transporta un uzglabāšanas nozarē - 2,9%, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē - 2,6%.

Reģionos 2023.gadā augstākais brīvo darba vietu īpatsvars bija Rīgā - 3,4% jeb 20 300, savukārt zemākais Vidzemē - 1,1% jeb 900. Kurzemē, Zemgalē un Latgalē bija vienāds brīvo darba vietu īpatsvars - 1,4% (attiecīgi 1200, 1000 un 900.).

No Baltijas valstīm augstākais brīvo darba vietu īpatsvars 2023.gadā bija Latvijā - 2,7%. Lietuvā tas bija 2%, bet Igaunijā - 1,8%.

2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu brīvo darba vietu skaits palielinājās Lietuvā - par 5,7%, savukārt Latvijā un Igaunijā tas samazinājās attiecīgi par 6,1% un 14,0%.