Pikets pret skolu slēgšanu. Foto: Evija Trifanova/LETA
Tās pašvaldības, kuras laikus būs sakārtojušas savu skolu tīklu, varētu ieviest jauno pedagogu finansēšanas modeli "Programma skolā" ar 1.septembri, aģentūrai LETA pauda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Uz 1.martu savu skolu tīklu ir sakārtojušas 12 pašvaldības, vēl atsevišķām pašvaldībām palicis pieņemt "vienu līdz divus lēmumus". Savukārt visas pašvaldības uz jauno modeli varētu pāriet ar 2026./2027.mācību gadu, prognozē ministre.
Iepriekš šādam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam "kategoriski iebilda" Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), paužot bažas, ka tiks veicināta nevienlīdzība starp pedagogiem.
Savukārt Čakša domā, ka divu mērķdotācijas aprēķināšanas modeļu vienlaicīga pastāvēšana neradīs lielāku nevienlīdzību starp pedagogiem. Pašvaldībām ir jānodrošina zemākā algas likme, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos.
Šobrīd mērķdotācija pašvaldībai tiek aprēķināta, balstoties uz bērnu skaitu, nevis uz to, cik programmas skola realizē.
"Es no ministres pozīcijas šobrīd atdodu atpakaļ atbildību gan pašvaldībai, gan skolu direktoriem. Arodbiedrības vēlme ir, lai tas viss paliktu vienmēr ministrijā skaidri iezīmēts, un tur nav nekādas iespējas brīvi kustēties," izteicās Čakša.
Pirmdien ministru prezidente Evika Siliņa (JV) skaidroja, ka valdības partijas skolu reformas jautājumā konceptuāli atbalsta "virzību uz priekšu" un ka risinājums ir jāturpina meklēt, reizē vēl tiks turpināts diskutēt par finansējuma jautājumiem.
Tā kā skolu jautājums prasa ievērojamas investīcijas saistībā ar pāriešanu uz programmu finansēšanas modeli, tas esot arī valsts nākamā gada budžeta jautājums. Tāpēc sarunas par skolu tīkla reformu varētu atlikt līdz rudenim.
Kā ziņots, IZM bija iecerējusi no nākamā gada būtiski reformēt skolu finansēšanas modeli, kā rezultātā pašvaldībām beidzot nāktos sakārtot skolu tīklu, pretējā gadījumā kritērijus neizpildošās skolas būtu jāfinansē pašām pašvaldībām, kurām tam nav līdzekļu.
Reformas pieteikumam sekoja atsevišķu Latvijas pašvaldību un to iedzīvotāju neapmierinātība ar iespējamu skolu slēgšanu, kam savukārt sekoja ZZS paziņojums, ka tā nav gatava atbalstīt reformu sākotnējā veidolā. Vēlāk gan koalīcijas sarunās iezīmējies nosacīts progress virzībā risinājuma rašanu, ZZS norādot, ka tagad runa ir jau par krietni citādāku piedāvājumu.
Pikets pret skolu slēgšanu. Foto: Evija Trifanova/LETA