Šā gada otrajā pusē Baltijas valstu ekonomika sāks atveseļoties, un vismaz Latvijā un Lietuvā ir cerības uz strauju valsts investīciju pieaugumu, aģentūru LETA informēja "Bigbank" galvenais ekonomists Rauls Eamess.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas galvenais izaicinājums ir mazās un atvērtās ekonomikas, tāpēc problēmas visās trijās valstīs ir līdzīgas, un tautsaimniecības izaugsmes rādītājs lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādas sekmes būs mūsu tirdzniecības partneriem, skaidro ekonomists.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statiskas pārvaldes datiem, kas publicēti pagājušā gada novembrī, no 2023.gada janvāra līdz septembrim piecu lielāko Latvijas eksporta partneru - Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Zviedrijas un Krievijas - īpatsvars veidoja 48,7% no kopējās eksporta vērtības. Tas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā tajā pašā periodā 2022.gadā.

Būtībā Baltijas valstīm ir trīs iespējamie scenāriji, norāda ekonomists. Tirgus gaidas paredz, ka procentu likmes sāks samazināties jau martā vai aprīlī, komercbankas uzskata, ka tas nenotiks pirms augusta vai septembra, bet Ekonomiskā sadarbības un attīstības organizācija prognozē, ka procentu likmes Eiropā sāks samazināties tikai 2025.gada sākumā. Eamess netic straujam procentu likmju kritumam, un arī pagātnes notikumi to neapstiprina, jo ECB uz nepieciešamajām pārmaiņām mēdz reaģēt ar kavēšanos.

Eamess piebilst, ka Vācijā pērn reģistrēta lejupslīde, jo enerģijas cenas nostabilizējušās augstā līmenī, un tas tieši ietekmē tos uzņēmumus, kuriem enerģijas izmaksas veido lielu daļu no ražošanas izmaksām.

"Diemžēl tas raisa ķēdes reakciju. Problēmas Vācijas ekonomikā negatīvi ietekmē Skandināvijas valstu tautsaimniecību, kas atsaucas arī uz Baltijas valstīm. Ir pamats uzskatīt, ja Vācija ir koriģējusi savus ekonomiskos rādītājus uz leju, tad to ir darījušas arī Ziemeļvalstis," pauž Eamess.

Pašreizējās prognozes liecina, ka no Baltijas valstīm labākais sniegums ir Latvijai, sliktākais - Igaunijai. Gan Latvijai, gan Lietuvai 2024.gadā tiek prognozēta gandrīz 2% ekonomiskā izaugsme. Igaunijas centrālā banka "Eesti Pank" decembrī paredzēja, ka Igaunijas ekonomiskā labklājība samazināsies par 0,4%. Atbilstoši "Bigbank" aplēsēm, šī prognoze ir pat pārāk optimistiska.

Latvija un Lietuva ir pozitīvi noskaņotas attiecībā uz darba tirgus attīstību, savukārt Igaunijā tiek prognozēts bezdarba pieaugums. Lietuvā un Latvijā bezdarba līmenis saglabāsies robežās no 6,3% līdz 6,5%, savukārt Igaunijā "Eesti Pank" paredz, ka vidējais bezdarba līmenis 2024.gadā sasniegs 9%.