Foto: Pixabay
Laikapstākļiem kļūstot rudenīgākiem un samazinoties dienasgaismai, oktobrī pieredzējām energoresursu cenu kāpumu. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, salīdzinājumā ar septembri vidējā elektroenerģijas cena Latvijas reģionā pieauga par 9,4%, sasniedzot 91,38 EUR/MWh.
Jau 2. oktobra rītā vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena Latvijā vairākas stundas svārstījās ap 500 EUR/MWh. Straujais cenu kāpums mēneša sākumā bija saistīts ar ievērojamu pieprasījuma pieaugumu valstī, ko izraisīja vēsāki laikapstākļi un vēja ģeneratoru efektivitātes kritums. Taču oktobra otrajā nedēļā, atjaunojot vēja enerģijas ģenerāciju, tirgus stabilizējās. Turklāt vietējo ražošanu būtiski papildināja arī dabasgāzes elektrostacijas. Likumsakarīgi mēneša beigās, 20.oktobrī, vidējā dienas cena bija vairs tikai 2,7 EUR/MWh.
Salīdzinot ar septembri, kad Latvijā patērēts 483 GWh elektroenerģijas, oktobrī valsts patēriņš ievērojami auga, sasniedzot 559 GWh. Kopumā Latvijā oktobrī saražotas 187 GWh elektroenerģijas, no kurām apmēram pusi nodrošināja atjaunojamā enerģija, proti, 67 GWh tika saražotas hidroelektrostacijās, 23 GWh – vēja ģeneratoros un 7,8 GWh – saules spēkstacijās. Šogad oktobrī valstī saražotais apjoms gan nesasniedz pērn tajā paša laika posmā saražotās 263 GWh enerģijas.
"Temperatūras pazemināšanās un īsākas dienas vienmēr izraisa elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu, kas likumsakarīgi palielina arī cenas.
Dienasgaismas laiks saīsinās, un biežāk ir apmākušās dienas, kas samazina saules enerģijas efektivitāti. Tuvākajā laikā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas arvien vairāk būs atkarīgas no vēja ražošanas, hidroelektrostaciju darbības, lētākas enerģijas importa no kaimiņvalstīm un termoelektrostaciju ražošanas izmaksām," skaidro Enefit juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš.
Oktobrī līdzvērtīgs cenas līmenis bija arī Igaunijā un Lietuvā – ap 91,38 EUR/MWh. Tāpat kā Latvija, arī kaimiņvalstis oktobra sākumā piedzīvoja īslaicīgu pīķi, stundas cenai sasniedzot 500 EUR/MWh.
Elektroenerģijas cenas noteica ne tikai pieaugošais pieprasījums sezonalitātes dēļ, bet arī dažādi remontdarbi reģionālajā enerģētikas infrastruktūrā. Oktobrī notika plānoti darbi Baltijas termoelektrostacijās, savukārt Somijā – kodolreaktoru remontdarbi. Turklāt no 21. līdz 27. oktobrim Baltijas valstis kļuva vairāk atkarīgas no vietējās ražošanas NordBalt savienojumā plānotās apkopes dēļ. 700 MW savienojums ar Skandināviju ir viens no galvenajiem faktoriem, kas palīdz uzturēt zemākas elektroenerģijas cenas patērētājiem. Vienlaikus jārēķinās arī ar potenciālām cenu svārstībām nākotnē, kuras var ietekmēt nestabilā ģeopolitiskā situācija, piemēram, Ukrainā un Tuvajos Austrumos.
Informāciju sagatavoja Sabīne Krese, Enefit komunikācijas projektu vadītāja.
Foto: Pixabay