Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Ēšana vienatnē var izraisīt pārēšanos. Padomi, kā to mainīt

Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Vai atceries to sajūtu, kad atgriezies no ikdienas darbiem un sajūti mutē kūstošo mīļākā ēdiena aromātu? "Vakariņās!" kāds izsaucās, un visi steidzās pie galda, gatavi ēst un dalīties dienas piedzīvojumos.

Atskatoties uz pagātni, vakariņu rutīna ir ļoti mainījusies.

Pēc ilgas darba dienas tu paņem līdzi kaut ko gatavu, iekārtojies uz dīvāna, ieslēdz mīļāko TV šovu un ēd bez apdomas. Tas ir atvieglojums pēc garas dienas, bet kaut kas tomēr pietrūkst.

Patiešām, pētījumi un uztura speciālisti, kas runājuši ar portālu "Business Insider", liecina, ka kopīga ēšana pieaugušā vecumā var mazināt stresu, uzlabot gremošanu, samazināt pārēšanās risku un veicināt veselīgākas ēšanas izvēles.

Patiesībā 91% ģimeņu saka, ka jūtas mazāk nervozas, kad dalās maltītēs. Tomēr vientuļiem cilvēkiem atrast iespējas ēst kopā ar citiem var būt sarežģīti, īpaši, jo arvien vairāk cilvēku dzīvo vieni un strādā no mājām.

Lūk, kāpēc kopīga ēšana laiku pa laikam ir tik svarīga!

Pat vienkārša poza, sēžot taisni pie galda, kā mēs bieži darām kopā ar citiem, uzlabo gremošanu, jo ēdiens vieglāk virzās pa gremošanas traktu, saka dietoloģe Laura Bauma.

Turklāt, atpūšoties ar ģimeni un draugiem ēdienreižu laikā, mūsu ķermenis nonāk tā sauktajā parasimpātiskajā stāvoklī, kas pazīstams kā "atpūties un sagremo" stāvoklis, saka dietoloģe un uztura konsultante Leslija Kumāra.

Būt parasimpātiskajā stāvoklī palīdz gremošanai pilnīgāk absorbēt uzturvielas. Savukārt, ēdot stresa vai spriedzes stāvoklī, piemēram, pārskatot darba e-pastus, mēs varam ēst pārmērīgi un nepareizi sagremot ēdienu.

Vēl viens iemesls, kāpēc kopīga ēšana var palīdzēt cīnīties ar pārēšanos, ir tas, ka mēs parasti ēdam lēnāk, kad sarunājamies un smejamies ar kolēģiem, saka Bauma. Mēs biežāk pauzējam starp kodieniem, kas nozīmē, ka mēs vairāk apzināmies katru kodienu un varam labāk atpazīt ķermeņa izsalkuma un sāta signālus.

Ir vērts pieminēt, ka izvēloties vakariņu biedrus, var būt tikpat svarīgi kā izvēloties ēdienus. Piemēram, ja tie, kuri ēd kopā ar mums, izvēlas veselīgu uzturu, mēs arī, visticamāk, izvēlēsimies līdzīgu pārtiku, saka Kumāra.

Kā mainīt ēšanas paradumus

Nav nepieciešams doties ārā, lai ēstu kopā ar citiem. Dietoloģe Laura Bauma iesaka organizēt virtuālas maltīšu tikšanās ar ģimeni vai draugiem, kopīgas ēdiena gatavošanas reizes vai kaimiņu kopīgās maltītes, lai samazinātu ēšanas laiku vienatnē.

Bauma arī piebilda, ka vienkāršas sociālās aktivitātes var radīt vairāk iespēju kopīgai ēšanai. Piemēram, pievienošanās kādiem interešu klubiem vai aktivitātēm bieži vien noved pie cilvēku kopīgas ēdiena baudīšanas pēc tam.

Ja tomēr jāēd vienam, Bauma iesaka pie galda iesaistīties ne-tehnoloģiskās aktivitātēs, piemēram, lasīt grāmatu vai žurnālu. Lapu šķirstīšana var palēnināt ēšanas procesu, dodot laiku izbaudīt maltīti.

Jūs varat arī uzlabot vienatnes maltītes pieredzi, izveidojot regulāru ēdienreižu rutīnu, piemēram, sēžot ierastā vietā un apzinoties savu uzturu.

Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Ilustratīvs attēls. Foto: Pixabay

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие новости

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas