Kādēļ daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti notiek tik gausi?

Ikviens iedzīvotājs ir pelnījis un gribētu dzīvot sakārtotā vidē — ēkā, kurai netek jumts, pa pakšiem nesvilpo vējš un nav jāmaksā milzīgi rēķini par apkuri tādēļ vien, ka ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ēku renovācijai jeb siltināšanai ir ļoti būtiska loma šīs vides sakārtošanā un dzīves apstākļu uzlabošanā. Taču renovācijas uzvaras gājiens Latvijā tā arī nav sācies, kaut pagājuši jau divi Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma periodi un sācies jau trešais, iespējams, pēdējais, kad tiks piedāvāts šāds atbalsts. Uzņēmuma CIVINITY daudzu gadu pieredze apsaimniekošanas jomā rāda, ka renovācijas procesi vislabāk virzās uz priekšu un tiek novesti līdz galam tad, kad valsts un pašvaldības aktīvi iesaistās šajā procesā, motivē cilvēkus, skaidro riska momentus, tādā veidā radot drošības sajūtu par procesa veiksmīgu izdošanos. Labs piemērs ir mazās pašvaldības, bet kādēļ Rīgā pa šiem gadiem nosiltinātas ir tikai 50 ēkas?

Uzdevām šo jautājumu Ardim Pāvilsonam, CIVINITY Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas nodaļas vadītājam.

Kas bremzē Latviešus izšķirties par siltināšanu?

CIVINITY pieredze liecina, ka visbiežāk daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji vienkārši baidās ko pasākt. Īpaši pilsētās, kurās nav jūtamas enerģisks valsts un pašvaldības atbalsts renovācijai un siltināšanai. Tad arī cilvēki mulst no pārāk lielām kredītsaistībām, bažījas par renovācijas darbu kvalitāti, maldīgi uzskata, ka ar ēku kvalitāti vispār jau viss ir kārtībā. Un, protams, vienlaikus nav apmierināti ne ar lielajiem rēķiniem ziemas mēnešos, ne ar nekomfortablajiem apstākļiem.

Mēs strādājam vairākās valstīs, un ēku renovācijas norit visur. Taču man joprojām nav viennozīmīgas un pārliecinošas atbildes uz jautājumu, kādēļ Lietuvā ēku renovācija norit veiksmīgāk nekā Latvijā. Ja Latvijā ir renovētas apmēram 802 ēku, tad Lietuvā tās ir 2369 ēkas. Piekritīsiet, starpība ir milzīga.”

Kā Lietuvai izdodas panākt tik labus rādītājus?

Abās valstīs ir atšķirīgas prasības, kas jāievēro dzīvokļu īpašniekiem pirms ēkas renovācijas. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka Lietuvā tās ir vienkāršākas — par jānobalso vien 50 + 1 % dzīvokļu īpašnieku (Latvijā kredītiestādes pieprasa 2/3 īpašnieku atbalstu), jākārto mazāk formalitāšu utt. Vienlaikus pieteikuma iesniegšanas brīdī mājai nedrīkst būt parādu par komunālajiem pakalpojumiem. Vispār nekādu parādu, taču atšķirībā no Latvijas maksājumi par visiem pakalpojumiem — elektrību, siltumu, gāzi — tiek maksāti tieši to sniedzējiem. Iespējams, tā potenciālie parādi vieglāk pārvaldāmi, jo atbildību uzņemas visas iesaistītās puses un kopā risina šo maksāšanas disciplīnas jautājumu. Savukārt Latvijā pirms renovācijas projekta mājas parādu līmenis nedrīkst pārsniegt 10 %. Tā ir milzīga starpība, jo ziemas ir vienlīdz bargas visā mūsu reģionā.

Taču, manuprāt, tas nav būtiskākais iemesls, kādēļ vienā valstī daudzdzīvokļu ēku renovācija notiek daudz raitāk nekā otrā. Galvenā problēma ir nerunāšana un nianšu neskaidrošana, kas iedzīvotājos rada bailes un neuzticēšanos. Daļu no cilvēku bažām pat varētu uzskatīt par pamatotām, taču daļa balstās aizspriedumos un “ļoti kvalificētā” apkārtējo viedoklī. Par to liecina fakts, ka Latvijā bieži saskaramies ar gadījumiem, kad sākotnējās sarunās un pat sapulcēs dzīvokļu īpašnieki atbalsta renovāciju, taču vēlāk nobīstas no kredītmaksājumiem.

Bet ēku renovācija taču ir dārga!

Jā, protams, kvalitatīva ēkas renovācija ir dārga, pat ar nosacījumu, ka daļu līdzekļu ir iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Zinot to, ka ēkām mēdz uzkrāties parādi, iedzīvotājiem rodas loģisks jautājums — kas notiks tad, ja kāds no kaimiņiem regulāri nemaksās? Tādēļ ir ieteicams apdrošināt ēkas naudas plūsmu, tā nodrošinoties pret iespējamajām problēmām. It kā vienkāršs risinājums, taču dzīvokļu īpašnieki par to ir jāinformē un jāizglīto.

Pēdējie gadi mūs patiešām ir lutinājuši. Ziemas nav bijušas pārāk bargas, bet gāzes un cita kurināmā cenas ir salīdzinoši zemas. Tādēļ varētu šķist, ka siltināšanai nekādu būtisku ieguvumu nav. Vismaz ne tūlīt un tagad. Protams, rēķini par apkuri samazinātos par 30 % līdz 60 %. Bet finanšu ietaupījumu “apēstu” kredītmaksājumi. Lielākai daļai šādi ieguvumi varētu šķist nepārliecinoši.

Otrkārt, ir cilvēki, kuri vienkārši baidās pazaudēt dzīvokli. Viņi uzskata, ka, ja ar renovācijai ņemto kredītu kaut kas noies greizi, tad banka atņems mājokli. Taču patiesībā bankas finansējumu piešķir, balstoties uz ēkas naudas plūsmu un kredīta saņemšanai nav jāieķīlā neviens dzīvoklis. Arī šīs bažas var kliedēt ar pamatīgu un rūpīgu izskaidrošanas darbu, kā arī palīdzot sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Iespējams, ka labākais risinājums ir darbus sadalīt vairākos posmos. Jā, tas pagarinās renovāciju, taču iedzīvotājiem būs vieglāk pārvarēt aizspriedumus un plānot savas finanses.

Un, treškārt, daļa iedzīvotāju no sirds tic, ka siltināšana pasliktinās dzīves kvalitāti, jo māja neelpos un pūs. Protams, nevar apgalvot, ka vienmēr visas renovācijas tiek paveiktas ideāli, taču jāatceras, ka Eiropas Savienības fondu piesaiste automātiski nozīmē arī paveikto darbu atbilstību konkrētām kvalitātes prasībām. Tādēļ, manuprāt, šis ir izcili piemērots brīdis ēku sakopšanai.

Ko mēs varam mācīties no lietuviešu pieredzes?

Jāsaka, ka Lietuvā ļoti bieži par atjaunošanas darbiem vienojas nelielu ēku iemītnieki. Renovētas tiek pat mājas, kas ir celtas teju pirms simts gadiem. Ja iedzīvotāji ir aktīvi un zinoši, tad vienoties par ēkas sakārtošanu ir daudz vienkāršāk. Taču lielajās daudzdzīvokļu ēkās, kurās ir vairāki desmiti dzīvokļu, iedzīvotāju kopības sajūtas veidojas lēni. Tādēļ ar lielu interesi vērošu, kā veiksies ar siltināšanas darbiem Ziepniekkalna “Ķīnas mūrī”.

Kas notiek, ja mēs izvēlamies māju renovāciju neveikt?

Pasliktinās ēku tehniskais stāvoklis un vēl iekavētai renovācijai ir arī kādas citas visai nelāgas sekas… Iedzīvotāji aizvien vairāk novērtē sakoptas un labi uzturētas mājas un ir gatavi par mājokļiem sakārtotā vidē maksāt vairāk. Pieredze liecina, ka renovācija palielina šo nekustamo īpašumu vērtību par 10–15 % un pat vairāk. Tas nav maz. Savukārt neremontētos rajonos īpašuma vērtība kritīsies tāpat kā dzīves kvalitāte šajās mājās.

Vai 2020.gadā situācija varētu uzlaboties?

Uzskatu, ka iepriekšējo gadu pieredze ir devusi skaidru signālu — daudz kas ir izdarīts, bet tas nav pietiekami. Valstij un pašvaldībām ir jārod jauni mehānismi, kā aktivizēt iedzīvotājus un novērst dažādos pretargumentus un iedzīvotāju bažas saistībā ar renovāciju, kredītsaistībām, finanšu plūsmas drošību utt. Aktīvi ir jādarbojas visām iesaistītajām pusēm, bet šobrīd ir skaidrs, ka nepieciešama spēcīga iniciatīva no valsts puses, lai arī šajā ES fondu plānošanas periodā Latvijas valsts nepalaistu garām iespēju izmantot pieejamos finanšu līdzekļus dzīvojamā fonda renovācijai.

Daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu labās ziņas!

Šajā rudenī nekustāmo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity uzsāka Jūrmalas padomju laika dzīvojamā fonda renovāciju, nosiltinot pirmās 4 ēkas. Jūrmalā, kur darbojās grupas uzņēmums "Jūrmalas Namsaimnieks", 4 piecstāvu ēku iedzīvotāji ir vienojušies par energoefektivitātes uzlabošanas darbiem savās ēkās un šobrīd projekti jau dažādās stadijās strauji virzās uz priekšu. Savukārt Rīgā Civinity grupas uzņēmums "Hausmaster" ir sācis siltināšanas projektu vienā daudzdzīvokļu ēkā.

Civinity iesaka: ir pēdējais brīdis, kad sākt mājas renovāciju!

Kā norāda Civinity reģionālais vadītājs Latvijā Ardis Pāvilsons, šis ir pēdējais brīdis, lai valsts, pašvaldības, kā arī apsaimniekošanas uzņēmumi uzrunātu un pārliecinātu iedzīvotājus iesaistīties savas mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanā un kalpošanas mūža pagarināšanā, jo tūlīt iztecēs pēdējie termiņi uz pieteikumiem ES fondu līdzfinansējumiem, kā arī beigsies pats līdzfinansējums. Kā zināms, nākamajā ES fondu plānošanas periodā ēku energoefektivitātes uzlabojumiem līdzfinansējums būs ievērojami zemāks nekā tas ir pieejams šobrīd.

"Šīs ir pirmās daudzdzīvokļu ēkas, kas tiek renovētas Jūrmalā un esam pārliecināti, ka šis būs pozitīvs piemērs un pamudinājums arī citiem Jūrmalas iedzīvotājiem izmantot šo iespēju un laicīgi sakārtot savas mājas tehnisko stāvokli, kā arī celt tā vērtību nākotnē," norāda A. Pāvilsons.