Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Lāči mostas! Kas darāms Māras dienā?

Lāči mostas Māras dienā, Photo by Janko Ferlic from Pexels

Lāči mostas Māras dienā, Photo by Janko Ferlic from Pexels

Ja dodies uz mežu, esi vērīgs un neuzskrien pastaigas laikā virsū lācim! Jo tieši 25. martā, Māras dienā mostoties pēdējais guļava – lācis.

Māras dienas ticējumi

Māras dienā jeb Kāpostnīcas, Kāpostmāras, Pavasara Māras, Kustoņu Māras vai Atmodas dienā tiek atzīmēta visa dabas mošanās no ziemas miega. Tāpat kā vairums citās senlatviešiem nozīmīgās dienās, no mājas nenesa neko no meža, lai nebūtu čūskas. Māras dienā mežs ir īpaši dzīvs - koki atdzīvojoties, tādēļ nedrīkst lauzt ne zariņu, jo koki asiņo. Tie esot tik dzīvi un jūtīgi, ka pat, piesitot ar dūri pie stumbra, koki vasaras laikā nokalstot.

Pamostas gan daba - viss sāk ziedēt, bites dodas darbos, lācis mostas, gan cilvēks pats. Tādēļ cilvēkiem šajā dienā jāceļas vēl pirms saullēkta, pretējā gadījumā lācis savu miegu nodod cilvēkam. Pamostoties jāmazgā mute tekošā ūdeni, tad būšot laba veselība, liels spēks un skaistums. Nedrīkstēja ķemmēt matus Māras dienā, citādi vistas kašās dārzu, bet kāpostos metīšoties kukaiņi.

Māras dienā jāsēj kāposti, lai tie augtu ražīgi un brangi. Tādēļ šo dienu arī dēvē par Kāpostmāru vai Kāpostnīcu. Lai nemestos kāpostos kaitēkļi, tina kamolus. Šajā dienā gan drīkstēja stingrus dziju kamolus tīt, lai kāpostgalvas augtu cietas un bez tārpiem. Labu ražu ogu kokiem un krūmiem iepēra ar pūpoliem – pēra krūmu un koku stumbrus un zarus. Bet augļu koku zaros agri no rīta iesēja sarkanus dzīparus un prievītes, lai ienāktu branga augļu raža.

Māras dienā nebaroja cūkas, bet gan gāza otrādāk siles. To darīja, lai cūkas pašas dodas meklēt sev barību uz lauka. Lai govis apkārt neskraida, tās iepēra ar Mārtiņdienas žagariem, savukārt, lai nekož mušas un dunduri, tām berza muguras ar ledu.

Māras dienā godināja uguni, laižot to atpūsties. Tādēļ no Māras dienas līdz Bērtuļu dienai pēc vakariņu paēšanas gulēt cilvēki devās bez iekurtas uguns, lai daudz laika mājās nepavada, bet nodarbojas ar darbiem ārā.

Šajā dienā nevērpa, nešuva un neadīja, jo uzskatīja, ka viss Māras dienā savērptais bija jānoauž līdz Jurģiem. Atkarībā no novada, cilvēki vai nu neslaucīja istabas pavisam vai tieši pretēji – jau agri no rīta kārtīgi slaucīja istabas un gružus bēra kaimiņu zemē, lai nelidotu vasarā mušas. Slaucīja arī griestus ar slotu.

Laika noteikšana

  • Ticējumi vēsta, ka būs auksts rudens, ja auksts laiks pēc Māras dienas, savukārt ja pirms Māras dienas auksta nakts, tad pavasaris būs arī auksts.
  • Ja Māras dienā pūš auksti vēji, tad tie pūtīs vēl sešas nedēļas.
  • Slapju jūliju var sagaidīt, ja Māras dienā līst.
  • Bagātu, auglīgu gadu un labu pļaujas laiku sola atkusnis un saulains laiks Māras dienā.
  • Sals Māras dienā sola salu vēl 40 dienas.

Lasi arī:

Lāči ir modušies! Videokameras Vidzemē fiksē kuplu lāču ģimeni

Lāči mostas Māras dienā, Photo by Janko Ferlic from Pexels

Lāči mostas Māras dienā, Photo by Janko Ferlic from Pexels

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие новости

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas