Pupu raža šogad bija viduvēja, aģentūrai LETA atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālists Andris Skudra aģentūrai LETA atzīmēja, ka pupu novākšanai šogad bijis ļoti labs laiks. Iepriekšējās divās nedēļās bija silts laiks un pateicīgs mitrums, tāpēc pupu raža ir jau novākta. Tāpat pupas izdevies novākt ļoti sausas un tās nebija nepieciešams žāvēt. Pupu vākšana pilnībā noslēdzās pagājušajā nedēļā.

Viņš minēja, ka Zemgalē pupas novāktas jau pirms divām nedēļām, kas ir neraksturīgi ātri, jo Zemgalē pupu sēja sākās aptuveni aprīļa vidū un Vidzemē maija sākumā, bet tās sāka vākt jau pirmajā septembra nedēļā. Skudra uzsvēra, ka nekad pupas nav novāktas tik agri, un šogad pupu vākšanai paveicies ar sauso un saulaino laiku, kas ļāva pupām ātri nogatavoties. Pērn pupas Vidzemē beidza vākt aptuveni 22.septembrī, bet šogad tās novāktas vismaz desmit dienas agrāk.

Tomēr LLKC augkopības eksperts pastāstīja, ka pupu ražas šogad bijušas viduvējas, jo Zemgalē tās negatīvi ietekmēja jūlija nogales vētra, kas pupas salauzīja, kā arī augstajās temperatūrās, kas brīžiem bija virs plus 27 līdz 30 grādiem, pupas nevarēja apputeksnēties un nedēļu pie šādām temperatūrām pupas nokalst un novīst. Pāris karstu dienu laikā pupas vēl var apputeksnēties, bet ilgstoša karstuma ietekmē nevar.

Šogad pupu ražas ir aptuveni trīs līdz piecas tonnas uz hektāru. Skudra uzsvēra, ka trīs tonnas uz hektāru nav laba raža, bet četras līdz piecas tonnas ir laba raža, piebilstot, ka ir bijuši gadi, kur labu apstākļu rezultātā novāktas sešas līdz septiņas tonnas pupu. Pupām galvenais, lai nav karsts laiks, un, ja tās paspēj noziedēt mērenos apstākļos, tad ražas būs labas. Tāpat pupu audzētājiem sarežģījumus šogad radīja sēklgrauži, kas būtiski bojāja pupas, un, ja kaitēkļa bojājumi ir virs 10%, tad tās ir lopbarības kvalitātē, būtiski samazinoties cenai.

Savukārt zirņi bija novākti jau pirms kviešiem - aptuveni augusta vidū. Vienīgā kultūra, kas uz laukiem ir palikusi, ir griķi. Šogad griķiem siltums un mitrums bija ļoti labvēlīgs, tāpēc, ja situācija saglabāsies optimāla, tiem varētu būt rekordlielas ražas. Griķu augu augstums patlaban sasniedzis metru un vairāk, kā arī to riekstiņi ir labi attīstījušies. Griķus parasti vāc pēc salnām, kas, visticamāk, būs oktobrī, piebilda Skudra.

Biedrības "Zemnieku saeima" eksperts Valters Zelčs aģentūrai LETA atzīmēja, ka kopumā pupas gandrīz visos Latvijas reģionos ir novāktas, bet atsevišķās vietās, iespējams, kāds lauks palicis vēl nenovākts.

Kopumā pupu raža ir nedaudz labāka nekā pērn, tomēr tā joprojām šogad nebija optimāla. Pupu raža būtiski atšķiras dažādos reģionos un svārstās ap divām līdz trim tonnām no hektāra, kas daudzos gadījumos nesedz pat pašizmaksu. Tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu saimnieki nedaudz mazāk novērojuši pupu sēklgrauža bojājumus, tāpēc pupu ražai ir nedaudz labākā kvalitāte.

Viņš norādīja, ka arī zirņi visā Latvijā ir novākti, un, līdzīgi kā pupas, nav ienesuši cerētās ražas. Tās ir līdzvērtīgas pērnā gada ražām un ir no divām līdz 3,5 tonnām no hektāra. Zirņu ražas sēklgrauzis gandrīz nebija bojājis, kā arī tiem bija optimāls proteīna saturs, tāpēc lielākā daļa zirņu šogad bija pārtikas kvalitātes kategorijā.

Pupas un zirņi, tāpat kā pārējie vasarāji, šogad cieta no sausuma, kas būtiski samazināja ražas potenciālu, bet lielā Latvijas daļā zirņu sējumi, pretstatā citiem gadiem, nebija pārāk saveldrējušies, kas atviegloja ražas novākšanu. Tas ir sevišķi svarīgi, jo saveldrējušos zirņus novākt ir daudz sarežģītāk un ilgāk nekā, piemēram, ziemas kviešus, akcentēja Zelčs. Tomēr laukos, kuri netika novākti līdz jūlija izskaņas vētrai, gandrīz visi zirņi bija sagāzušies veldrē, kas ne tikai apgrūtināja ražas novākšanu, bet arī radīja ražas zudumus līdz pat 50%.

Ar pupu novākšanu šogad klājās nedaudz vieglāk, jo pupas gandrīz neveldrējas, tomēr šogad tām bija īpaši daudz zaļu kātu, kas to kulšanu padarīja grūtāku. Zemgalē un Kurzemē sausums palīdzēja pupas novākt pietiekami operatīvi, bet regulārās lietavas Sēlijā un daļā Vidzemes darbus iekavēja.

Tāpat Zelčs pastāstīja, ka lielākā daļa ziemāju ir apsēti, bet sējas darbi vēl nav noslēgušies. Šogad ziemāju sēju daudzviet zemnieki sāka ļoti laicīgi - līdz ar pirmajām septembra dienām, tāpēc lielākā daļa ziemāju jau ir apsēti.

Kurzemē, Latgalē un daļā Vidzemes sēšanas darbi noritējuši bez būtiskām problēmām, bet Sēlijā un daļā Vidzemes sēju apgrūtināja regulārās lietavas - lauki nereti bija pārāk mitri, lai uz tiem atrastos ar traktortehniku, kas darbus apstādināja uz pāris dienām.

Tāpat viņš minēja, ka precīzi un uzticami dati par šī gada ražas apjomu vēl nav pieejami, jo visa raža vēl nav pārdota, prognozējot, ka kopraža šogad varētu būt nedaudz lielāka nekā pērn, tomēr tā joprojām ir krietni zemāka par vidējo ražību.

Kvalitātes ziņā raža šogad bija nedaudz sliktāka nekā pagājušajā gadā, kas galvenokārt saistīts ar sausumu un netipiski agro ražas gatavību. Ņemot vērā, ka graudaugu cenas ir zemākas nekā pērn, kā arī piena iepirkuma cenas tikai minimāli sedz pašizmaksu, finansiāli šis gads lielā daļā Latvijas ir tikpat slikts, kā iepriekšējais, atzīmēja Zelčs.

Tāpat "Zemnieku saeimas" eksperts atzīmēja, ka tradicionāli griķus Latvijā kuļ pēc pirmajām salnām, bet dažviet Latvijā pirmie griķu lauki jau ir nokulti.