Lielākās grūtības piesaistīt skolotājus, kas varētu mācīt otro svešvalodu, kas nebūtu krievu valoda, ir Rīgā, intervijā Latvijas Radio izteicās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Vairākas skolas Rīgā kā otro svešvalodu ilgstoši piedāvājušas apgūt tikai krievu valodu. "Blīvi apdzīvotā teritorijā vairāku skolotāju atrašana uzreiz ir sarežģītāka," pauda politiķe. Citviet Latvijā situācija ar skolotāju piesaisti esot "vieglāk risināma".

"Pāreja uz otro svešvalodu, kas nav krievu valoda, notiek daudz ātrāk, nekā mēs bijām plānojuši, līdz ar to saspringums ar svešvalodu skolotājiem ir pietiekami jūtams," sacīja Čakša.

No Čakšas teiktā izriet, ka visbiežāk skolēni kā otro svešvalodu izvēlas vācu valodu, bet retāk - franču valodu. Tāpat esot novērots teritoriāls pieprasījums pēc poļu, lietuviešu, igauņu vai Skandināvijas valstu valodu apguves.

Kā liecina informācija Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta tīmekļvietnē, jaunā mācību gada priekšvakarā aktuālas ir 19 svešvalodu skolotāju vakances.

Kā vēstīts, no 2026./2027.mācību gada pamatizglītībā pakāpeniski atteiksies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Krievu valodu vajadzēs aizvietot ar kādu no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.

Skolēni no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves var atteikties arī ātrāk. Aizvadītajā mācību gadā no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves atteicās 2838 4.-9.klašu skolēni. Tie ir 4,26% no visiem 4.-9.klašu skolēniem, kas 2023./2024.mācību gadā apguva krievu valodu kā otro svešvalodu.