Mēness pēdējo dažu simtu miljonu gadu laikā ir sarucis par vairāk nekā 45 metriem, un tā trauslās virsmas dēļ ir izveidojušies lūzumi, kur garozas daļas saduras un spiežas viena pret otru, atklāts jaunā pētījumā.

Mēness sarukšana var radīt nopietnas problēmas nākotnes kosmosa misijām un potenciālajām cilvēku kolonijām, kas varētu apdzīvot Mēnesi.

Merilendas Universitātes zinātnieku grupa ASV atklāja, ka šī sarukšana izraisa ievērojamas izmaiņas Mēness virsmā pie dienvidu poliem, kur NASA vēlas izvietot “Artemis III” misiju. Viņi sasaistīja lūzumu grupu šajā apgabalā ar vienu no spēcīgākajām “Apollo” seismometru reģistrētajām zemestrīcēm uz Mēness virsmas pirms vairāk nekā 50 gadiem.

Pētnieki izmantoja modeļus, lai noskaidrotu, cik stabilas ir nogāzes šajā apgabalā, un atklāja, ka dažās vietās Mēness zemestrīces gadījumā varētu draudēt zemes nogruvumi.

Pētnieks Tomass Vaterss skaidro: "Plānojot pastāvīgo piestātņu izvietojumu un stabilitāti uz Mēness, būtu jāņem vērā jauno vilces lūzumu izplatība uz tā, to potenciālā aktivitāte un jaunu lūzumu veidošanās potenciāls."

Tāpat kā zemestrīces, arī seklās Mēness zemestrīces izraisa lūzumi Mēness iekšienē, un tās var būt pietiekami spēcīgas, lai sabojātu ēkas, iekārtas un citas cilvēka radītas struktūras. Taču atšķirībā no zemestrīcēm, kas parasti ilgst tikai dažas sekundes vai minūtes, seklās Mēness zemestrīces var ilgt stundām.

Tāpēc šīs seklās zemestrīces varētu sagraut iedomātās cilvēku apmetnes uz Mēness.

Lasi vēl:

• Petrozavodskas fenomens – viena no lielākajām NLO liecībām Padomju Savienības vēsturē
  
• Pēc vulkāna izvirduma pie Japānas izveidojusies jauna sala; zinātnieki vēl spriež par tās nākotni
  
• Uz Jupitera mēness Eiropas atklāta būtiska sastāvdaļa dzīvības nodrošināšanai