Jaunā pētījumā ir atklātas labas ziņas kafijas cienītājiem - kafijas dzeršana katru dienu varētu būt saistīta ar ilgāku un veselīgāku mūžu.

Pagājušajā mēnesī publicētajā vairāk nekā 50 pētījumu pārskatā par kafiju konstatēts, ka regulāra kafijas dzeršana ir saistīta ar papildu 1,8 gadiem ilgāku mūžu.

Taču pētījumā netika aplūkots tikai tas, cik ilgi cilvēki dzīvo, bet arī cik veselīgi, un tika konstatēts, ka kafija ir saistīta arī ar ilgāku mūžu.

“Mēs zinām, ka pasaules iedzīvotāji noveco ātrāk nekā jebkad agrāk, tāpēc arvien svarīgāk ir izpētīt diētas izmaiņu iespējas, kas varētu ļaut cilvēkiem ne tikai dzīvot ilgāk, bet arī veselīgāk,” paziņojumā teica galvenais pētījuma autors Rodrigo Kunja no Koimbras universitātes Portugālē.

Kunja portālam “Newsweek” stāsta, ka šis pētījums ir pārskata veidā – tajā aplūkoti visi pieejamie pētījumi par kafijas lietošanu un tās sasaisti ar novecošanu un dažādām novecošanai raksturīgām slimībām. Pētījumā ir apkopoti pieejamie pierādījumi par kafijas lietošanas ietekmi uz pašlaik atzītiem novecošanās mehānismiem - septiņiem novecošanas pīlāriem.

Pētījuma autors piebilda, ka kopumā tika konstatēta pastāvīga saikne starp kafijas lietošanu un ilgāku mūžu, kā arī veselīgāku novecošanu.

Kafiju visbiežāk saista ar kofeīnu - dabisko stimulantu, no kura daudzi ir atkarīgi, un kas, iespējams, nav tik labvēlīgs mūsu veselībai.

Taču pētījumos arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība citiem kafijas sastāvā esošajiem savienojumiem, kuru ir vairāk nekā 2000 un kuriem varētu būt pozitīva ietekme uz mūsu veselību.

To vidū ir daudz polifenolu - antioksidantu un pretiekaisuma augu ķimikālijas, kas mazina oksidatīvo stresu jeb organisma iekšējo nolietošanos.

Citi ar šiem polifenoliem bagāti pārtikas produkti ir zaļie lapu dārzeņi, ogas, tumšā šokolāde, augstākā labuma olīveļļa, zaļā tēja un sarkanvīns.

Pētījuma autori ierosināja, ka klīniskie ieteikumi, kuros parasti brīdina par kafijas dzeršanu vecumdienās, pamatojoties uz kofeīna saturu, būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu tās priekšrocības.

“Tradicionālajos klīniskajos ieteikumos dažkārt nav ņemta vērā kafijas loma veselīgas novecošanas nodrošināšanā, taču, ņemot vērā spēcīgo pētījumu bāzi par to, kā regulāra kafijas lietošana var potenciāli samazināt dažas no hroniskākajām slimībām, ar kurām sabiedrība saskaras visbiežāk, iespējams, ir pienācis laiks tos pārskatīt,” teica Kunja.

Pārskatā secināts, ka globālie epidemioloģiskie pētījumi liecina par regulāra mērena kafijas patēriņa - no trim līdz piecām tasītēm dienā - pozitīvo ietekmi uz cilvēka novecošanu, pagarinot mūža ilgumu un samazinot daudzu ar vecumu saistītu slimību, kas veicina mirstību, risku.

Tika konstatēta saikne starp regulāru kafijas lietošanu un mazāku sirds slimību, plaušu slimību, insulta, dažu vēža veidu, diabēta, demences, depresijas un vājuma risku.

Šķiet, ka kafija ir saistīta arī ar labāku muskuļu, sirds, garīgo un imūnsistēmas veselību.

“Mūsu pārskatā uzsvērta loma, kāda var būt regulāram, mērenam kafijas patēriņam, lai cīnītos pret bioloģiskajiem mehānismiem, kas dabiski palēninās vai sabremzējas mums novecojot, izraisot virkni potenciālu veselības problēmu un blakusslimību,” teica pētījuma autors.

Viņš gan norāda, ka vēl ir daudz iespēju labāk izprast, kā tieši šie mehānismi darbojas, kā arī noskaidrot, kuri indivīdi ir bioloģiski pakļauti gūt vislielāko labumu no kafijas mijiedarbības ar šiem mehānismiem.

Autori atzīmēja, ka novērotā pozitīvā ietekme bija salīdzinoši neliela, citiem vārdiem sakot, kafija bija saistīta ar labākiem veselības rādītājiem un dzīves ilgumu, bet tikai nedaudz.

Turklāt viņu pārskats balstījās uz epidemioloģiskiem, novērojumu pētījumiem, tāpēc mēs nevaram būt droši, vai šīs saiknes bija saistītas ar kafijas labvēlīgo ietekmi uz veselību vai ārējiem faktoriem - piemēram, sociālekonomisko statusu.