Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Satiksmes ministrija slēpusi patieso "Rail Baltica" izmaksu pieaugumu

Nosauc pie “Rail Baltica” neveiksmēm vainīgos

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka SM jau savās 2021.gada prezentācijās "Rail Baltica" projekta izmaksas ir uzrādījusi 3,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gada rudenī tika informēta, ka "Rail Baltica" projekta kumulatīvās izmaksas ir 5,3 miljardi eiro bez inflācijas.

Kopumā komisijas gala ziņojumā ir ietverti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 personas, kuras komisijas ieskatā pieļāva kļūdas, apdraudēja projekta īstenošanu un nepieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošana.

Tostarp komisija secinājusi, ka, izvērtējot Latvijas valdības lēmumu pieņemšanas ātrumu un pieejamo finansējumu projektam, komisijai rodas pamatotas šaubas, ka "Rail Baltica" projekta pirmā kārta varētu tikt realizēta līdz 2030.gadam, jo paredzamais pamattrases pabeigšanas termiņš ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

Paredzams, ka bez finansējuma ierobežojumiem projekts pirmā fāzē tiks pabeigts no 2030. līdz 2032.gadam. Ar prognozētajiem finansējuma ierobežojumiem ir paredzēts, ka projekts tiks būvēts pa posmiem, pirmā fāze tiks pabeigta 2030.gadā un pārējais tiks pabeigts aptuveni 2040.gadā, secinājusi komisija.

Komisija arī konstatēja, ka "Rail Baltica" projekta ieviešanas laikā Finanšu ministrijas (FM) iesaiste, ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023.gadam, kā arī valsts budžeta dokumentu paketēs netiek atspoguļota pilnīga informācija par projektam apstiprināto un ikgadēji apguvei plānoto finansējumu, kā arī budžeta ilgtermiņa saistībām, kas izriet no noslēgtajiem un vēl neizpildītajiem Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līgumiem.

Tāpat komisija norāda, ka projekta izmaiņas tiek veiktas gan projektēšanas laikā, gan jau aktīvā būvniecības fāzē, kas ne tikai palielina projekta kopējo apjomu un izmaksas, bet arī būtiski atliek būvdarbu sākšanu.

Izmeklēšanas komisijā tika arī konstatēts, ka ne pilnsabiedrība "RB Latvija", "Ernst&Young Baltic", AS "RB Rail", SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL), kā arī SM amatpersonas "Rail Baltica" projekta sākuma stadijā pienācīgi neveica salīdzinošo izmaksu novērtēšanu ar citiem dzelzceļa projektiem Eiropā.

Tāpat komisija gala ziņojumā ietvērusi 16 priekšlikumus, tostarp aicinot Saeimai izveidot apakškomisiju, kura uzraudzīs "Rail Baltica" projekta ieviešanu, likumdevēja līmenī kontrolējot šo projektu, vienlaikus sniedzot visaptverošu informāciju par notiekošo projektā sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem.

Komisija gala ziņojumā aicina veikt arī grozījumus vairākos normatīvajos tiesību aktos, tostarp precizēt Valsts kancelejas atbildību par ierobežotas pieejamības statusa dokumentu ikgadēju auditu, paredzot izvērtēt un, vajadzības gadījumā, mainīt pieejamības statusu tiem dokumentiem, kuriem ir iztecējis no statusa izrietošais termiņš. Tāpat komisija aicina paredzēt uzdevumu Valsts kancelejai izvērtēt un atslepenot visus Ministru kabineta lēmumus par "Rail Baltica" projektu, veicot attiecīgu dokumentu auditu atbildīgajās ministrijās.

Komisija arī aicina valdību steidzami izdarīt grozījumus Ministru kabineta politikas plānošanas dokumentos, nosakot par "Rail Baltica" projekta īstenošanu atbildīgās nozares ministrijas, precīzus projekta termiņus un finanšu avotus, kā arī uzdot Ministru kabinetam vismaz reizi ceturksnī atskaitīties Saeimai par "Rail Baltica" projekta īstenošanas progresu.

Vienlaikus komisija aicina Saeimai izdarīt grozījumus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta uzraudzības likumā, paredzot Finanšu ministriju kā līdzatbildīgo "Rail Baltica" projekta uzraudzības institūciju par EISI finanšu instrumenta CEF piešķiršanu, izlietojumu un uzraudzību.

Tāpat tiek rosināts uzdot Ministru kabinetam sagatavot informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" pamattrasei piegulošo teritoriju optimālu saimnieciski atbildīgu izmantošanu, šajā procesā iesaistot pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu visas iespējas tajās attīstīt komercdarbību.

Tāpat komisija aicina nekavējoties noteikt finalizētu pirmās fāzes trases variantu, pieņemt lēmumu un apstiprināt "Rail Baltica" projekta izmaksu grieztus, kā arī noteikt reālistisku realizācijas termiņu.

Komisija gala ziņojumā uzsver, ka komisijas kā konstitucionālās kontroles formas uzdevums tās veiktās pārbaudes ietvaros neietver nedz personu vainas noskaidrošanu, nedz arī to sodīšanu, kas ir izmeklēšanas iestādēm un tiesām piekritīgs jautājums.

"Tomēr, strikti ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, komisija savas pārbaudes laikā ir apzinājusi tās "Rail Baltica" projekta īstenošanā iesaistītās personas, kurām bija būtiska loma attiecīgajā procesā," teikts ziņojumā.

Gala ziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa. Sarkanā krāsā iezīmētas tās personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, oranžā - personas, kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja, savukārt dzeltenā krāsā - personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.

Sarkanajā "blokā" ietilpst ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), kādreizējais AS "RB Rail" stratēģiskais direktors, pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) un kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Komisijas ziņojumā pie katras nosauktās personas pievienots arī "rīcības apraksts".

Ziņojumā teikts, ka Kariņš, no 2019. līdz 2023.gadam vadot valdības darbu, pēc būtības neiedziļinājās "Rail Baltica" projekta īstenošanā, tostarp arī neizveidoja šim projektam nepieciešamo uzraudzības un institucionālās pārvaldības sistēmu, kā bija ieteikusi arī Valsts kontrole. Komisijas ieskatā, viņš valdības vadītāja līmenī pilnībā neuzņēmās atbildību par projekta īstenošanu. Komisija arī secinājusi, ka viņš, būdams informēts par projekta izmaksu pieaugumu, neveica nekādas rīcības to ekonomijai un papildu finansējuma piesaistei.

Sarkanajā sarakstā iekļuvušais pašreizējais satiksmes ministrs, no 2016. līdz 2022.gadam AS "RB Rail" stratēģiskais direktors Kaspars Briškens (P) bija atbildīgs par 2017.gada "Rail Baltica" projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, kas ietvēra tās pasūtīšanu, izvērtēšanu un pieņemšanu, kas rezultātā saturēja būtiskas kļūdas un neatbilda realitātei, teikts ziņojumā.

Tiek uzsvērts, ka Briškens "RB Rail" vadīja departamentu, kurš bija atbildīgs par lielāko daļu no "Rail Baltica" izpētēm, taču izpētes darba uzdevumos netika norādīta nepieciešamība ievērot projekta budžetu, kas radīja būtisku nekontrolētu izmaksu pieaugumu tehnisko prasību izmaiņu rezultātā. Viņš arī vadīja alternatīvo finansējuma avotu izpēti, kura tika noslēgta 2021.gadā, taču nav nesusi nekādu pienesumu šāda finansējuma piesaistei, norādīts ziņojumā.

Tāpat Briškens esot aizkavējis "AirToRail" pētījumu risinājumu iestrādāšanu "Rail Baltica" projekta vadlīnijās, kas ir saistošas visām trim Baltijas valstīm, pieļaujot situāciju, ka Rīgas centrālajā stacijā (RCS) un starptautiskajā lidostā "Rīga" jau ir pabeigta projektēšana un RCS ir uzsākta būvniecība. Līdz ar to ticis pārstrādāts un par 1,5 gadiem aizkavēts projekts, iestājušās dīkstāves un notikusi nevajadzīga projekta sadārdzināšana, bez komerciālā/pielietojuma pamatojuma, secinājusi komisija.

Tikmēr trešais sarkanajā sarakstā iekļautais atbildīgais, no 2019. līdz 2022.gadam amatā bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) valdībai nesniedza objektīvu informāciju par "Rail Baltica" projekta patiesajām izmaksām, tostarp nekontrolējot projekta investīciju un ekspluatācijas izmaksas, sekmējot to, ka projekta izmaksu palielinājums tika atbalstīts bez to pienācīgas izvērtēšanas, uzsvērts ziņojumā.

Tajā pausts, ka arī Linkaits ignorēja Valsts kontroles ieteikumus šī projekta īstenošanai, kā arī viņš pieļāvis, ka tiek mainītas "Rail Baltica" objektu izmaksas, bez pietiekama pamatojuma projekta ietvarā iekļaujot 17 reģionālās stacijas.

Bijušais ministrs tāpat esot pieļāvis, ka bez pienācīga pamatojuma ar jaunām prasībām tiek papildināti "punktveida būvju" projektēšanas un būvniecības līgumi. Viņš arī pieļāvis, ka bez Ministru kabineta apstiprinājuma SM, neesot finansējumam, 16 reģionālām stacijām pievieno vēl vienu staciju.

Tāpat kā svarīgs atzīmēts fakts, ka viņš atļāva SM ierēdnei Ligitai Austrupei projekta sakarā apvienot amatus, ko Finanšu ministrijas revīzijas iestāde pērnā gada ziņojumā novērtēja kā sistēmisku interešu konfliktu.

"Oranžajā" blokā ietilpst kādreizējais "RB Rail" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna, kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tagadējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, bijusī "RB Rail" vadītāja Baiba Rubesa, kādreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks, tagadējais Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Dins Merirands, bijusī SM valsts sekretāre Ilonda Stepanova, bijušais SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, bijusī SM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja un "RB Rail" padomes priekšsēdētāja Ligita Austrupe, bijusī SM Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Olita Bērziņa, kā arī kādreizējais satiksmes ministrs, tagad labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Savukārt "dzeltenajā" blokā ietilpst kādreizējais finanšu ministrs, tagad Saeimas deputāts Jānis Reirs (JV), bijušais SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, bijušie premjeri Laimdota Straujuma un Māris Kučinskis (ZZS).

LETA jau vēstīja, ka ceturtdien par ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām - komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS), Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs ("Stabilitātei") un Kristaps Krištopans (LPV).

Savukārt no balsojuma atturējās valdības koalīcijas partiju deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS). Ābrama un Labucis iebilda atbildīgo personu saraksta veidošanai, uzskatot to par subjektīvu vērtēšanu.

Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai bija noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, "lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Foto: Edijs Pālens/LETA

Foto: Edijs Pālens/LETA

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие новости

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas