Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Edmunds Apsalons nesaskata problēmas Latvijas Radio 4 raidījuma "Atklātā saruna" epizodē, kas tika translēta 21. novembrī.

Viņaprāt, nav nosodāma vadītājas, žurnālistes Olgas Kņazevas rīcība.

https://twitter.com/latvianomerta/status/1863713315743994292

Ombuds neatzīst, ka raidījuma saturs un raidījuma vadītājas rīcība būtu pretrunā ar SEPLPL 2. pantā noteiktajam sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējam stratēģiskajam mērķim "Stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem".

https://twitter.com/latvijasradio/status/1865035955196825903

Apsalons savā atzinumā norādījis, ka, ņemot vērā interpretāciju atšķirības par sabiedrisko mediju pienākumiem un tiesībām veidot saturu mazākumtautību valodās, tai skaitā krievu valodā, kā arī atšķirīgos vērtējumus par to atbilstību vai neatbilstību Satversmei, galējo tiesiski izsvērto atbildi uz šo jautājumu var sniegt ST.

No tiesībsarga pārsūtītā iesnieguma kā ombuda kompetences jomai atbilstošus, ombuds izdalīja divus jautājumus - "Kādos tiesību aktos Latvijas sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir noteikts pienākums un tiesības veidot saturu krievu valodā un vai šāds pienākums un tiesības nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē noteikto?", kā arī "Kāds ir tiesiskais pamatojums tam, ka saturs VSIA "Latvijas Radio" programmā "LR4" tiek veidots krievu valodā?".

Izvērtējot minēto, ombuds atzina, ka Latvijas Radio programmas "Latvijas Radio 4 - Doma laukums" veidošana krievu valodā atbilst nosacījumiem, kas noteikti NEPLP izsniegtajā apraides atļaujā, un programmas darbības pamatnosacījumos kā apraides valoda ir noteikta krievu un citu mazākumtautību valodas.

Kā vēstīts, Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" Saeimas frakciju deputāti vērsušies ar prasības pieteikumu ST, aicinot vērtēt SEPLPL iekļautās normas par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos atbilstību Satversmei.

Deputāti esot novērojuši, ka gan sabiedriskie mediji, gan to uzraugošā SEPLP Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta septītajā daļā un 8.panta ceturtajā daļā minēto interpretē kā normas, kas nevis pieļauj, bet uzliek par pienākumu sabiedriskajos medijos veidot saturu mazākumtautību valodās, tādējādi pamatojot nesamērīgi plaša krievu valodas satura klātbūtni sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos.

NEPLP uzskata, ka nevar būt obligāts pienākums Latvijas sabiedriskajiem medijiem veidot saturu mazākumtautību valodās, kas realitātē ir krievu valoda.