Veiks medus paraugu kvalitātes analīzes viltojumu noteikšanai

Ņemot vērā pēdējā laikā biškopju celto trauksmi par iespējamu viltota medus izplatīšanu Latvijas tirgū, lai apzinātu problēmas nopietnību, Zemkopības ministrija (ZM) plāno veikt papildu medus paraugu kvalitātes un piesārņojumu analīzes, lai noteiktu medus viltojumus, aģentūrai LETA pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

Ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka analīzes ministrija veiks kopā ar Pārtikas veterināro dienestu (PVD) un zinātnisko institūtu "Bior". Plānots analizēt veikalos nopērkamos citu valstu medus produktus.

Latvijas biškopības biedrības (LBB) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka lielākās problēmas biškopības nozarē Eiropas Savienības (ES) līmenī patlaban ir falsificēta medus tirdzniecība un liela apjoma lētā medus imports no trešajām valstīm. Apjomīgais medus imports no Ķīnas un Ukrainas negatīvi ietekmē Latvijas un ES medus tirgu. ES medus fasēšanas uzņēmumi lielā apmērā importē medu no trešajām valstīm, bet ES biškopju noliktavās jau vairākus gadus krājas medus kuru nav iespējams pārdot.

LBB pārstāvji min, ka lēta medus imports ES no trešajām valstīm ir saistīts ar medus falsifikāciju. Fasētāji bieži ieved lētu medu no trešajām valstīm, produktu samaisa ar vietējas izcelsmes produktu un tirgo kā medus maisījumu, kas tālāk nonāk tirdzniecības vietās un pie patērētāja.

ZM pārstāvji norādīja, ka atbilstoši Valsts uzraudzības un kontroles programmai PVD veic medus kvalitātes un marķējuma pārbaudes medus ražošanas uzņēmumos un mazumtirdzniecībā. Gadījumos, ja tiek saņemtas sūdzības par medus kvalitāti vai marķējumu, tostarp ievestu medu, PVD veic papildu uzraudzības pasākumus. Patlaban, pamatojoties uz PVD veikto riska analīzi, medus primāros ražotājus dienests kontrolē reizi trijos gados, savukārt medus produktu ražotājus un medus iepakotājus, kuri iepako arī iepirktu medu, kontrolē vienu reizi gadā. Līdz šim, veicot kontroles, PVD nav konstatējis medus viltošanas gadījumus Latvijā.

Uz 2024.gada 1.janvāri PVD uzņēmumu reģistrā iekļauti 1528 biškopības produktu aprites uzņēmumi, tostarp 41 medus iepakošanas un medus ražošanas uzņēmums, kā arī 1528 biškopības produktu primārie ražotāji. Šogad PVD ir veicis 324 pārbaudes biškopības produktu primāro ražotāju uzņēmumos un 24 pārbaudes medus iepakošanas un ražošanas uzņēmumos, kā arī mazumtirdzniecībā noņemti 29 medus paraugi, kontrolējot kvalitātes un piesārņojuma rādītājus. Paraugi noņemti no Latvijā, Lietuvā, Polijā, Ķīnā un Ukrainā iegūta medus, kā arī ES un ārpus ES iegūtiem medus maisījumiem. Neatbilstoši rezultāti nav konstatēti.

Saistībā ar LBB lūgumu strādāt pie vietējā medus atpazīstamības un meklēt risinājumus nozares problēmām ES mērogā, ZM pārstāvji pauda, ka šī gada maijā publicēti grozījumi ES tiesību aktos, nosakot stingrākas prasības attiecībā uz izcelsmes valsts norādīšanu medus maisījumiem. Grozījumos ņemtas vērā Latvijas biškopju intereses attiecībā uz medus maisījumu izcelsmes marķēšanu. Tāpat, no 2026.gada 14.jūnija medus maisījumu marķējumos, ja medus izcelsme ir vairāk nekā viena valsts, kurās medus ievākts, būs jānorāda visas izcelsmes valstis dilstošā secībā, pēc to svara daļas, minot arī katras minētās izcelsmes valsts medus procentuālo daļu.

Eiropas Komisija (EK) plāno līdz 2028.gada 14.jūnijam pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem noteiks ES saskaņotas analīžu metodes, kā atklāt viltotu medu. Lai aizsargātu patērētāju intereses un ierobežotu krāpšanu saistībā ar viltotiem produktiem, kuri neatbilst nosaukumam "medus", EK plāno līdz 2029.gada 14.jūnijam, noteikt ES saskaņotas metodes un kritērijus, lai noteiktu medus ievākšanas vietu, kā arī ES mēroga izsekojamības prasības medum - no ievācēja un ražotāja vai importētāja līdz patērētājam.

Tāpat ZM pārstāvji norādīja, ka patlaban sadarbojas ar dažādām nevalstiskām organizācijām, LBB un nozares speciālistiem, lai risinātu dažāda veida jautājumus un problēmas biškopības nozarē. Kopš 2019.gada "Bior" veic pētījumu "Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums", kurā nosaka medus autentiskumu, veicot medus sastāvā esošo elementu analīzi. Pētījumu rezultātā tiek veidota datubāze, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem gadā. Tāpat pētījumā nosaka medus kvalitātes parametrus Latvijas izcelsmes medus paraugos.

Lai sekmētu pārtikas nekaitīgumu un Latvijas biškopības nozares konkurētspēju ES un trešo valstu tirgos, medus nekaitīguma kontrole, tostarp medus pārbaudes uz pesticīdu atliekām ir viena no ZM prioritātēm. Nacionālajā pesticīdu atlieku kontroles programmā paredzēts veikt padziļinātas medus paraugu pārbaudes Latvijas, ES un citu trešo valstu izcelsmes medus paraugiem, kā arī dažādas izcelsmes medus maisījumiem, paplašinot medus testēšanu, nosakāmo pesticīdu atlieku skaitam pārsniedzot 200 dažādu pesticīdu atliekas.