Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

12 gadu laikā Rīgu pametuši vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju

Rīga zaudējusi Baltijas lielākās pilsētas statusu

Iedzīvotāju skaits galvaspilsētā sarūk un pirmo reizi vēsturē Rīgā jau ir mazāk iedzīvotāju nekā Viļņā. Rīga vairs nav lielākā Baltijas pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā - 2024. gada beigās mūsu galvaspilsētā bija vien 605 tūkstoši iedzīvotāju.

Reklāma

Tikmēr Pierīga strauji pieaug iedzīvotāju skaits, bet galvaspilsētā sarūk un Rīga iedzīvotāju skaita ziņā vairs nav lielākā pilsēta Baltijas valstīs.

Piemēram, trīs bērnu māmiņa Santa ir dzimusi un augusi Rīgā, tomēr kopā ar vīru vienbalsīgi pieņēmuši lēmumu pārcelties no galvaspilsētas uz Pierīgu, kur tiek novērtēts miers un klusums. Atšķirībā no galvaspilsētas, tur nav problēmu ar vietu, kur novietot auto, kā arī, strādājot attālināti, kā to bieži dara Santas vīrs, nav pat jābrauc uz Rīgu.

Centrālas statistikas pārvaldes dati liecina, ka Rīgā pēdējo 12 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par teju 32 tūkstošiem, kamēr Mārupes novadā pieaudzis par vairāk nekā 12 tūkstošiem, Ādažu novadā par vairāk kā septiņiem tūkstošiem, bet Ropažu novadā par vairāk nekā astoņiem tūkstošiem. Pieaudzis iedzīvotāju skaits arī Saulkrastu, Ķekavas, Olaines un citos Pierīgas novados.

Datu pētnieks Jānis Hermanis uzsver, ka katrs iedzīvotājs, kurš pamet Rīgu, rada finansiālus zaudējumus pilsētai.

Vairāk skaties sižetā.

Foto: "360 Ziņneši"

Foto: "360 Ziņneši"

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Saturs turpināsies pēc reklāmas