Latviju sasniedzot zemākām gaisa temperatūrām, privātmāju īpašniekiem arvien aktuālāks kļūst jautājums par kamīna un skursteņa stāvokļa pārbaudi. Kas jāņem vērā, lai sagatavotu dūmvadu un kamīnu ziemas sezonai?

"Normatīvie akti pieprasa, ka skursteņa pārbaude būtu jāveic vismaz divas reizes gadā – pirms un pēc apkures sezonas sākšanās. Galvenais mērķis ir saprast, vai dūmvada konstrukcijā nav palikuši sodrēji jeb nepilnīgi sadegušas kurināmā daļiņas, kas mēdz nosēsties uz sildvirsmām. Tos ir svarīgi notīrīt, jo tie var ierobežot gaisa vilkmi, kā arī uzliesmot un izraisīt ugunsgrēku. Tāpat ir gadījumi, kad skurstenī ligzdas izveido dažādi putni, un tas ierobežo skursteņa darbību," skaidro Vladislavs Gorovojs, "Schiedel" oficiālais pārstāvis Latvijā un "BMI Latvija" tirdzniecības menedžeris.

Mājas un dūmvadi kļūst kompaktāki

Pirms 10 – 15 gadiem privātmājas galvenokārt būvēja lielās platībās – kā divstāvu ēkas vai ar mansarda izbūvi, taču šobrīd populārākas un ekonomiski pamatotākas kļuvušas 1 stāva mājas. Bieži vien apkures iekārtas ar degošiem materiāliem tiek izmantotas kā palīglīdzeklis, nevis galvenais siltuma enerģijas nodrošinātājs. Tāpēc energoefektīvām ēkām jāpadomā par gaisa pieplūdes nodrošināšanu no ārpuses, lai apkures iekārta nededzinātu silto gaisu no iekšpuses.

Siltuma patēriņam kļūstot arvien mazākam, tirgū nopērkamie kamīni un dūmvadi arīdzan kļūst kompaktāki un cenu ziņā pieejamāki. Jāatceras – jo kvalitatīvāks kamīns, jo ilgāks tā potenciālais ekspluatācijas laiks un noturība pret sodrēju veidošanos. Ja kamīns paredzēts kā pamatapkures veids, tad ir vērts pievērst papildu uzmanību kamīna komplektācijai un saistošo pieslēgumu kvalitātei.

Kā pareizi ekspluatēt kamīnu?

Lai kamīns sezonas laikā tiktu lietots pareizi un droši, jāņem vērā vairāki faktori. Piemēram, ja par kurināmo tiek izmantota malka, tad ar to nevajadzētu piebāzt kamīnu pilnu līdz malām, lai neveidotos dūmvada pārkarsēšana. Kamīnu nevajadzētu kurināt ar mitru malku. Tāpat jāsaprot, ka dažādiem materiāliem ir atšķirīgas īpašības, piemēram, bērza malka radīs vairāk kvēpu un sodrēju nekā, ja kamīns tiks kurināts ar osi. Pasīvo māju īpašniekiem jāņem vērā, ka ne tikai kamīnam, bet jebkurai apkures iekārtai gaisa pieplūde jānodrošina no ārpuses, tāpēc jāpārbauda arī attiecīgais gaisa pieplūdes kanāls un jāsaprot, vai tā ventilācija nav ierobežota.

Kas ir populārākā kļūda, izvēloties apkures sistēmu jaunbūvēs?

Visbiežākā problēma jaunbūvju kontekstā ir tāda, ka būvējot māju dūmvads tiek iebūvēts pirms tiek izvēlēta apkures iekārta. Tas nav īsti pareizi, jo dūmvada diametrs un veids būtu jāizvēlas, balstoties uz apkures iekārtas veidu. Pretējā gadījumā – pēc tam siltumenerģijas avota izvēle ir visai ierobežota. Diemžēl šādi gadījumi ir daļa no ikdienas, lai gan pēc būtības tas ir tāpat kā nopirkt riepas un tikai tad lūkoties, kāda automašīna tām der. Jāapzinās vai skurstenis un apkures iekārta ir saderīga savā starpā, proti, abu iekārtu diametram ir jābūt vienādam. Ja abu pušu parametri nav pilnībā saskanīgi, tad dažāda veida problēmas var veidoties biežāk un arīdzan pārbaudes nepieciešamas biežāk. Protams, tirgū ir arī dūmvadu risinājumi, kas ir saderīgi ar lielāko daļu apkures sistēmu– tas var būt risinājums problēmu novēršanai, taču izmaksās dārgāk kā arī izvēles iespējas tas tomēr ierobežos.

Informāciju sagatavoja Edgars Bērziņš, B Communications.