Austrijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās, kā liecina aptaujas, pirmo reizi valsts pēckara vēsturē varētu uzvarēt labēji populistiskā un nacionālkonservatīvā Brīvības partija (FPÖ).

Tomēr mazticams, ka FPÖ varētu izcīnīt vairākumu no 183 parlamenta apakšpalātas - Nacionālās padomes - deputātu vietām, un tai valdības veidošanai nāksies meklēt koalīcijas partnerus, kas nebūs viegls uzdevums.

Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā aptaujas liecināja, ka FPÖ, par kuru grasās balsot 27 līdz 29% austriešu, aptuveni par trīs procentpunktiem apsteidz līdzšinējā kanclera Karla Nēhammera pārstāvēto konservatīvo Tautas partiju (ÖVP), kuru atbalsta 25 līdz 26% vēlētāju.

Trešajā vietā ir sociāldemokrāti (SPÖ), kas var cerēt uz 20 līdz 21% balsu. No trim vadošajām partijām ievērojami atpaliek liberāļi (NEOS-Jaunā Austrija un Liberālais forums) un pašreizējā valdošajā koalīcijā esošie zaļie, kurus attiecīgi atbalsta 10 un 7% aptaujāto.

Aptaujas liecina, ka, pārvarot četru procentu barjeru, parlamentā varētu iekļūt vēl divas partijas. Viena no tām ir Alus partija, kuras līderis - pankroka grupas "Turbobier" solists Marko Pogo (īstajā vārdā Dominiks Vlacnijs) - iestājas par "politikas depolitizāciju". Gatavību balsot par Alus partiju pauduši 4% aptaujāto. Vēl 3% austriešu izteikuši atbalstu komunistiem (KPÖ), kas parlamentā nav bijuši pārstāvēti kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.

Galvenie jautājumi priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija imigrācija un dzīves dārdzība, Austrijas inflācijai jau divus gadus pārsniedzot Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni.

Reaģējot uz vēlētāju bažām par nelegālo imigrantu masveida pieplūdumu, visas trīs vadošās partijas savās programmās dažādās pakāpēs sola stingrāku imigrācijas kontroli.

FPÖ priekšvēlēšanu programma "Cietoksnis Austrija - cietoksnis brīvībai" paredz nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju pabalstus samazināt līdz absolūtam iztikas minimumam, ierobežot Austrijā jau esošo imigrantu ģimenes locekļu ieceļošanu un veicināt "remigrāciju" jeb imigrantu, īpaši likumpārkāpēju, repatriāciju.

Tajā pašā laikā FPÖ iestājas pret ES sankcijām pret Krieviju un aicina pārtraukt palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Tikmēr spēcīgie plūdi, kas septembrī Austrijā prasījuši piecu cilvēku dzīvības, sabiedrības uzmanības lokā atkal ieveduši klimata pārmaiņas.

55 gadus vecais FPÖ līderis Herberts Kikls, kuru oponenti apsūdz "nacistiskas valodas" lietošanā, ko pats FPÖ līderis gan noliedz, un viņa iespējamās saites ar Maskavu, kā arī gaidāmais saspīlējums attiecībās ar Briseli, daudzu acīs Brīvības partiju padara par neiespējamu sadarbības partneri, nemaz nerunājot par atrašanos tās vadītā valdībā.

Pašreizējais kanclers Nēhammers noraidījis iespēju darboties FPÖ līdera vadītā valdībā, norādot, ka Kikls ir daudz radikālāks nekā viņa priekšgājēji.

Arī Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, kas savulaik pārstāvējis zaļos un kura rokās ir nākamā valdības vadītāja nosaukšana, neslēpj savu nepatiku pret Kiklu, uzsverot, ka konstitūcija viņam neuzliek par pienākumu par kancleru izraudzīties tieši viņu FPÖ uzvaras gadījumā. Prezidents arī izteicies, ka viņa izraudzītajam kancleram jābūt uzticīgam demokrātijas vērtībām un ES.

ÖVP varētu apsvērt iesaistīšanos koalīcijā ar FPÖ, ja Kikls būtu gatavs atteikties no kanclera amata, ļaujot to ieņemt kādam citam, kā to nesen izdarīja Nīderlandes labēji populistiskās Brīvības partijas līderis Gērts Vilders.

Ņemot vērā, ka Brīvības partijas pārsvars pār konservatīvajiem aptaujās nepārsniedz statistiskās kļūdas robežas, nav izslēgta arī ÖVP uzvara vēlēšanās, un šādā gadījumā konservatīvo un nacionālkonservatīvo koalīcijas izveide šķiet daudz iespējamāka - abas partijas jau iepriekš ir sadarbojušās, to nostājas, īpaši ekonomikas un imigrācijas jautājumos, nav pārāk atšķirīgas un Kiklam šādā gadījumā nebūtu pamata izteikt pretenzijas uz kanclera krēslu.

Katrā gadījumā izšķirošais vārds par nākamās valdības sastāvu būs sakāms ÖVP, kam būs dota iespēja izraudzīties starp dažādiem koalīcijas modeļiem - vai nu sadarbību ar FPÖ, vai arī sadarbību ar SPÖ trīspartiju koalīcijas ietvaros, piesaistot vai nu zaļos, vai liberāļus.

Vēlēšanu iecirkņi tiks slēgti plkst.17.00 (plkst.18.00 pēc Latvijas laika), un parasti drīz pēc tam jau tiek publicētas pirmās rezultātu aplēses, bet vakarā jau domājams vēlēšanu iznākums būs skaidrs.

Tomēr līdz galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem var nākties gaidīt dienu vai divas, kad būs pabeigta arī pa pastu saņemti biļetenu skaitīšana.