Lai uzlabotu diabēta pacientu aprūpi Latvijā, jāpalielina diabēta aprūpes māsu atalgojums, kā arī jānodrošina valsts apmaksātas nepārtrauktās glikozes līmeņa uzraudzības sistēmas, uzskata Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare.

Pēc Pastares ziņām, Latvijā šobrīd palikušas aptuveni 15–20 sertificētas diabēta apmācības un aprūpes māsas, jo par padarīto darbu netiek nodrošināts pietiekami liels atalgojums.

Kā norāda endokrinoloģe, pirms vairākiem gadiem valsts finansējums diabēta apmācības un aprūpes māsu atalgojumam esot ticis atņemts. Piedāvātais risinājums – izveidotie reģionālie diabēta apmācības kabineti – praksē izrādījušies maz noderīgi, jo pacientam zināšanas jāsaņem endokrinologa konsultācijas laikā, uzskata Pastare.

Tāpat vienlīdz svarīgi – īpaši 1. tipa diabēta pacientiem – nodrošināt nepieciešamas nepārtrauktās glikozes līmeņa uzraudzības (NGLU) sistēmas jeb sensorus, kas tiem sniedz iespēju sekot līdzi glikozes līmenim reāllaikā. Šīs sistēmas joprojām nav pieejamas visiem pacientiem valsts finansiālā atbalsta trūkuma dēļ, pārmet ārste.

Pēc Pastares domām, lēmumpieņēmējiem jāatzīst ilgtermiņa ieguvumi, ko sniedz NGLU sistēmas, samazinot komplikāciju risku un tādējādi veicinot iespēju palikt darba tirgū.

Viņa norāda, ka diabēta izraisītās glikozes līmeņa izmaiņas asinīs nesāp, un komplikācijas piezogas nemanot. Tomēr savlaicīgi diagnosticējot diabētu un uzsākot ārstēšanu, ir iespējams izvairīties no slimības izraisītajām komplikācijām, kas esot galvenais invaliditātes cēlonis.