Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests turpina šķetināt mītus. Viens no tiem ir, ka katrā NMPD brigādes punktā strādā dispečers, kurš pieņem zvanus.

Izrādās, tā nebūt nav.

Jau daudzus gadus visus uz ārkārtas tālruni 113 ienākošos zvanus pieņemam valstī vienuviet – NMPD Operatīvās vadības centrā.

Vienota zvanu pieņemšana un brigāžu pārvaldība nodrošina, ka dzīvībai kritiskā situācijā palīdzību iedzīvotāji saņems ātrāk un dienests labāk spēs reaģēt arī lielos negadījumos un katastrofās.

Ņem vērā, sarunā ar dispečeru katrs jautājums ir svarīgs. Arī tad, ja dispečers uzdod papildjautājumus par to, kur tieši noticis negadījums.

Ja esi mazāk pazīstamā vietā, sarunā ar dispečeru vari minēt tuvumā esošus orientierus, piemēram, autobusa pieturvietu, tuvākās mājas nosaukumu u.c., bet

neizmanto tādus savā apkaimē vien zināmus vietu apzīmējumus, kā, piemēram “dzelzītis”; “Baltās priedes” u.tml.

Dispečers tos var neatpazīt, jo nav vietējais.

Tāpat uz izsaukumu ne vienmēr dosies vietējā brigāde, jo tā jau var būt devusies palīgā citam pacientam. Uz notikumu dodas tuvākā brīvā NMPD komanda. Un tā var būt arī garāmbraucošā mediķu brigāde no citas pilsētas – tiklīdz dispečers noskaidro notikuma vietu, brigāde to redzēs navigācijas kartē savā operatīvajā auto un dosies uz to.

Atceries! Zvanot uz ārkārtas tālruni esi precīzs, atbildi uz visiem dispečera jautājumiem un nekad nebeidz sarunu pirmais!

Lasi arī:

• Ja cilvēks nokļuvis nelaimes gadījumā, kā lai tuvinieki par to uzzina?
• “Draud mašīnā ielikt bumbu.” Mediķi no pacientiem regulāri saņem draudus, taču vērsties policijā bezjēdzīgi
• Vietām NMPD brigāžu trūkst, vietām to ir vairāk nekā nepieciešams, skaidro Liene Cipule