Sarunu raidījumā "Pasaki To Skaļi" viesojās grupas "Apvedceļš" balss un ģitārists Jānis Krūmiņš. Viņš atsauc atmiņā savas bērnu dienas Smiltenē, kad vecāki bijuši aizņemti darbos un viņa dienas gaitām vairāk sekoja vecvecāki. Jānis arī atklās, cik ļoti lepojies ar savu tēvu, kurš neskatoties uz vēstures pagriezieniem, bijis talantīgs un radošs cilvēks.
"Es ar tēvu lepojos caur to, ka viņš visu savu dzīvi bija ļoti sportisks, ļoti talantīgs cilvēks - gleznoja, muzicēja. Es, ja godīgi, līdz galam viņu nesapratu, kā saka. Joprojām nevaru īsti saprast ko viņš īsti domāja, ko viņš juta, jo man likās, ka tā bērnības trauma, kad viņu maziņu aizveda uz Sibīriju, tā viņam gāja līdz un paliek tā sajūta, ka viņš visu laiku slēpjas,slēpjas,slēpjas.
Viņš man mācīja krieviski - Janka, nevysovyvaysya! Neizcelies, tā bija izdzīvošanas stratēģija, kā saka. Tevi pamanīs un teiks - panāc šurp, puika!
"Apvedceļa" līderis un balss arī atklāj, ko teiktu savam tēvam, ja vien tiktu dota tāda iespēja:
"Droši vien palūgtu piedošanu, man droši vien bija jābūt mazliet pieaugušākam, bet tā ir jau pārāk privāta saruna."
Vairāk skaties:
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas