Kā Ekonomikas ministrija tērējusi mūsu visu nodokļu maksātāju naudu un kas ir tās veikums 2024. gadā, – 360 Ziņas lūdza ministriju sniegt atskaiti, sarindojot notikumus TOP7 veidā. Šī ir daļa no ziņu redakcijas veidotā gada apskata, uzrunājot visas 14 ministrijas un Ministru prezidentes biroju. Informācijas troksnis bijis ārkārtīgi liels šogad, tāpēc paveiktā TOP7 sniedz ieskatu iedzīvotājiem, kur vesta Latvija.

Top 7 lietas, kas panāktas šogad sabiedrības labklājības uzlabošanā un ir Ekonomikas ministrijas kompetencē:

1. Rīcības plāns administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā – 60 kompleksi pasākumi 5 jomās, t.sk. būvniecības procesa vienkāršošanai un ātrākai dokumentu apritei. Šogad jau apstiprinātas izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos, kā arī pārskatot šo dokumentu nepieciešamību un piemērojamību. Sagatavoti arī grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, būtiski atvieglojot ierakstīšanas zemesgrāmatā procesu ēkām, kas ir uzbūvētas vienkāršotajā procesā, t.i. pamatojoties uz paziņojumu par būvniecību. Savukārt grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā saīsinās teritorijas plānošanas dokumentu apstiprināšanu.
2. Pasākumi vienotā būvju reģistrācijas procesa ieviešanai, kas paredz atteikties no būvju kadastrālās uzmērīšanas būvniecības procesā (inventarizācijas), nodrošinot būvju reģistrāciju, pamatojoties uz būvniecības procesā iegūtiem datiem.
3. Joprojām turpinās un šogad arī paplašināts valsts atbalsts iedzīvotājiem mājokļu iegādei un būvniecībai, kā arī elektroenerģijas izmaksu segšanai. Šogad MK lēma, ka hipotekāro aizdevumu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, kuru izsniedzis patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs vai krājaizdevu sabiedrība (t.i. nebanku finansētājs), arī varēs saņemt ar valsts atbalstu – Altum garantiju vai atbalsta programmas "Balsts" subsīdiju. Tāpat turpinās atbalsts daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Turpinās atbalsts aizsargātajiem lietotājiem (arī 2025.g. šim piešķirts finansējums) - daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, personām ar 1. invaliditātes grupu, kā arī trūcīgajām vai maznodrošinātām personām elektroenerģijas izmaksu segšanai.
4. Zemas īres maksas un sociālo mājokļu būvniecība reģionos – ar ALTUM atbalstu dažādās Latvijas pilsētās šobrīd ir uzsākta jau sešu zemas īres māju būvniecība, kurās kopā būs vairāk nekā 420 jauni dzīvokļi. Dažādās projekta gatavības un būvniecības stadijās ir īres namu projekti Valmierā, Bauskā, Jelgavā, Tukumā un Ventspilī, kā arī notiek līguma slēgšana par 54 īres dzīvokļu mājas būvniecību Cēsīs. Kopumā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem līdzfinansētajā programmā plānots uzbūvēt vismaz 467 īres maksas ziņā pieejamus mājokļus. Savukārt kvalitatīvu sociālo īres mājokļu pieejamības veicināšanai sociāli un ekonomiski mazaizsargātākajām personām apstiprināta atbalsta programma pašvaldībām to īpašumā esošu telpu un ēku atjaunošanai un jaunu dzīvojamo māju būvniecībai vairāk kā 50 milj. euro apmērā.
5. Grozījumi regulējumā, atvieglojot daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanu un atjaunošanu. Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei pieņemt lēmumu, piedaloties vismaz trešdaļai no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašniekiem, ja sākotnējā kopsapulce nav bijusi lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ. Savukārt MK apstiprinātie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz ieviest likumisku reālnastu jeb principu “parāds seko dzīvoklim”.
6. Izstrādāts normatīvais regulējums patērētāju hipotekāro kredītu pārkreditēšanai pie cita kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja, mazinot hipotekārās pārkreditēšanas šķēršļus, tai skaitā izmaksas un procesam nepieciešamo laiku, un veicinot konkurenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, attīstot piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes.
7. Sagatavoti priekšlikumi pārtikas preču cenu samazināšanai, izskatīšanai valdībā iesniegti jau pirmie – grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.

Tāpat Ekonomikas ministrija apkopojusi top7 lietas, kas ir panāktas ekonomikā un uzņēmējdarbības un konkurētspējas veicināšanā un citās ministrijas kompetencēs.

1. Nodrošināts pastāvīgs un plašs atbalsts komersantiem uzņēmējdarbības konkurētspējas atbalsts, atvieglota Altum finansējuma līdz 100 000 euro pieejamība MVU, samazinot nodrošinājuma prasības un aizdevuma likmi lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem. Arī EM 2025. gada budžeta projektā lielākā daļa – nedaudz vairāk kā 60% no kopējā finansējuma jeb 122,8 milj. EUR paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai – augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām atbalsta programmām 2025. g. komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.
2. Aktivitātes investīciju piesaistei un inovāciju attīstībai – ar "Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma" izveidots “Zaļais koridors” ar mērķi sekmēt augstas pievienotās vērtības un uz eksportu orientētas investīcijas Latvijā; nodrošināta Investīciju fonda darbības turpināšana investīcijām lielu, tautsaimniecībai nozīmīgu uz eksportu vērstu projektu attīstībai; atjaunots Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes darbs, nodrošinot saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs; īstenota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reforma ar mērķi tās darbību vairāk fokusēt uz investīciju piesaisti un eksporta sekmēšanu. 2024. gadā uzsākta Inovāciju fonda ilgtermiņa pētījumu programma komerciālas ievirzes pētījumiem biomedicīnas un viedo materiālu jomā
3. Darba tirgum nepieciešamā cilvēkkapitāla attīstības nodrošināšanai apstiprināta atbalsta programma “Nozaru vajadzībās balstīta pieaugušo izglītība”, izstrādāta normatīvo aktu grozījumu pakotne, lai palīdzētu uzņēmējiem nezaudēt produktivitāti darba roku trūkuma dēļ, t.sk. ārvalstu darba spēka piesaistei, kā arī aktualizētas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes.
4. Drošības stiprināšanai ieviests jauns, efektīvāks valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes modelis un uzsākta pirmās nepieciešamības preču rezervju izveide. Pakāpeniski līdz 2029. gadam naftas produktu drošības rezerves 100% apmērā tiks iegādātas valsts īpašumā, kas ļaus tuvāko desmit gadu laikā ietaupīt 877 miljonus eiro. 2024. gadā izstrādāts tiesiskais regulējums, nosakot kārtību, kādā iedzīvotāji nodrošināmi ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā, valsts pārvaldes uzdevums iedzīvotāju nodrošināšanā ar pirmās nepieciešamības precēm ir deleģēts SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, kā arī uzsāktas īstenot organizatoriska rakstura darbības iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības precēm (tostarp, izsludināti daļa iepirkumi par pirmās nepieciešamības preču iegādi).
5. Īstenotas virkne aktivitātes Mākslīgā intelekta izcilības centra izveidošanai Latvijā – parakstīts sadarbības memorands ar Microsoft, kurā Latvijas puse apņemas turpināt darbu pie Nacionālā mākslīgā intelekta centra attīstības un citām digitālajām iniciatīvām sadarbībā ar “Microsoft”. Memoranda mērķis ir veicināt mākslīgā intelekta un digitālo risinājumu izmantošanu valsts pārvaldes procesu modernizēšanai, kā arī attīstīt inovāciju un tehnoloģiju ekosistēmu Latvijā. Šāda sadarbība ļaus ne tikai paātrināt valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas laiku, bet arī uzlabot to kvalitāti, efektivitāti un pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
6. Apstiprināti grozījumus Konkurences likumā, nosakot Konkurences padomei (KP) jaunu funkciju – sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, kā arī to novērtēšanā un aprēķināšanā. Vienlaikus sagatavoti jauni grozījumi Konkurences likumā, lai arī tirgus dalībnieku amatpersonām noteiktu atbildību par konkurences tiesību pārkāpumiem, t.i. par aizliegtas vienošanās pārkāpumiem. Uzskatām, ka atbildības noteikšana paaugstinās amatpersonu motivāciju aktīvi rīkoties, nepieļaujot pārkāpumu, vai jau izdarītu pārkāpumu atklāšanā sadarboties ar Konkurences padomi.
7. Valdība atbalstījusi Nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveidi Latvijā, vienlaikus lemjot, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra tiks noteikta par kompetento iestādi (vienoto kontaktpunktu), kas būs atbildīga par to jautājumu koordinēšanu, kuri saistīti ar Mikroshēmu akta ieviešanu un par pārrobežu sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) būs par Nacionālā mikroshēmu kompetences centra konsorcija koordinators Latvijā.