Kurš atbildīgs par liftu stāvokli daudzdzīvokļu mājās?

Jau labu laiku parādījušās diskusijas par to, ka būtu jāpārskata drošības prasības vecajās padomju laika daudzdzīvokļu mājās un to inženierkomunikācijās un iekārtās, proti, īpašā uzmanībā nonākuši vecie lifti. Kam vispār par to ir jārūpējas? Tā kā lifti parasti ir mājas koplietojamā daļa, tad tam, kurš atbild par mājas apsaimniekošanu. Un kurš tad galu galā atbild?

Namu apsaimniekošana ir pakalpojums, kuru var īstenot tikai kopā ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, patīk mums tas vai nē. Iegādājoties īpašumā dzīvokli, īpašumā tiek iegūts ne tikai atsevišķs dzīvoklis, bet arī mājas domājamā daļa – jeb dzīvojamās mājas kāpņu telpa, pagrabs, jumts u.c. Un kā jau ar jebkuru īpašuma tiesību, tā rada ne vien pilnīgas varas tiesību uz to, bet arī uzliek noteiktus pienākumus. Viens no šādiem dzīvokļa īpašnieka pienākumiem ir nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

Dzīvokļu īpašnieki var izvēlēties dzīvojamās mājas pārvaldnieku, kuram tiek uzdots veikt obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, kā arī apsaimniekošanas formu – vai tā būs sabiedrība ar ierobežotu atbildību jeb SIA, dzīvokļu īpašnieku biedrība jeb DzĪB vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība – DzĪKS. Jebkurā gadījumā, tieši īpašnieks ir arī atbildīgs, lai viņa izvēlētais pārvaldnieks atbilstu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā izvirzītajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Tai skaitā – arī kvalificēts sekot liftu stāvoklim vai pilnvarots nolīgt speciālistu ar atbilstošu kvalifikāciju.

Saskaņā ar likumu, lifts klasificējams kā bīstamā iekārta, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības. MK noteikumi nr.195 nosaka, ka lifta īpašnieka pienākums ir ar rakstisku rīkojumu norīkot atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, kas ir atbildīgs par lifta tehnisko stāvokli, tā drošu lietošanu un apkopi. Tā kā tuvojas brīdis, kad spēkā stāsies stingrākas drošības prasības vecajiem liftiem, proti, lifti jāaprīko ar abpusējās saziņas iekārtām, tas nozīmē, ka īpašniekiem būs vien jāmaksā par jaunieviesumiem, kas obligātā kārtā būs jāveic māju apsaimniekotājiem. Atbildība ir jānes apsaimniekotājam, ar kuru noslēgts apsaimniekošanas līgums, bet arī dzīvokļu īpašniekiem ir jārēķinās, ka viņi ir atbildīgi par papildus izdevumiem un, kā iepriekš minēts, par to, lai mājai ir apsaimniekotājs jebkurā likumā atļautajā formā.

Tie dzīvokļu īpašnieki, kuri jau laikus izvēlējušies privātu apsaimniekošanas SIA, visticamāk, nejutīs nekādas izmaiņas savā ikdienā, ieviešot jaunās liftu drošības sistēmas. Saprātīgi īpašnieki sadarbībā ar apsaimniekotājiem jau laikus izveido t.s. mājas fondu – jeb budžetu ēkas turpmākai uzturēšanai, tai skaitā neplānotiem tēriņiem. Ja apsaimniekotājs ievāc tikai maksu par tekošajiem rēķiniem, un laiku pa laikam "ne no kurienes" iekasē neplānotas naudas summas, tā varētu būt sliktas budžeta plānošanas pazīme, kas ir tikai no viena no pazīmēm, ka apsaimniekotājs būtu jāmaina uz profesionālāku. Lasi arī citas pazīmes, kas liecina, ka laiks mainīt pārvaldnieku! Tieši šādas apsaimniekošanas problēmas šobrīd izgaismo veco liftu problēma. Ja apsaimniekotājs neliekas ne zinis par to, ka būtu jāmodernizē vecie lifti, visticamāk, ka dzīvokļu īpašniekus gaida pārsteigumi visnegaidītākajā brīdī.

Lasi arī:

Mājas uzturēšana pēc renovācijas: ko darīt iedzīvotājiem un ko – mājas pārvaldniekam?

Pēdējais brīdis mainīt vecos cauruļvadus dzīvokļu mājās!

Kādēļ daudzdzīvokļu māju siltināšanas projekti notiek tik gausi?