Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana kopumā vēl pagaidām Latvijā ir diezgan maz apspriesta un zināma. Privātskola Patnis iet kopsolī ar mūsdienu tehnoloģijām, jau tagad integrējot MI rīkus mācību procesā. Apzinoties strauji pieaugošu MI popularitāti, skolā tika rīkota diskusija, kuras laikā apspriestas MI izmantošanas priekšrocības un izaicinājumi pedagogu darbā un mācīšanās procesā.

Lai diskutētu par MI izmantošanas iespējām un ar tā lietošanu saistītos riskus, it īpaši mācību procesā, pasniedzēji, skolēni un vecāki tika aicināti dalīties ar savu pieredzi un redzējumu. Diskusijas dalībnieku vidū bija konsultants sabiedriskās politikas jautājumos Pēteris Vinķelis, grafiskā dizainere un dizaina priekšmeta skolotāja privātskolā Patnis Kristīna Popila, matemātikas un fizikas skolotājs privātskolā Patnis, matemātikas padziļinātā kursa satura ieviešanas vecākais eksperts Valsts izglītības satura centrā Dr. Aleksandrs Vorobjovs, kā arī Patņa vecāko klašu audzēknis Francis Ludvigs Rolšteins.

Vai mākslīgais intelekts apdraud darba tirgu?

Pavisam nesen Pasaules Ekonomiskā foruma ietvaros Starptautiskais Valūtas fonds nāca klajā ar secinājumiem, ka nākotnē mākslīgais intelekts ietekmēs ap 40% darba vietu valstīs ar attīstītu ekonomiku. Ja kādam no darbiniekiem MI var palīdzēt veicināt produktivitāti, tad kāda no profesijām zudīs neizbēgami. Pēc Pētera Vinķeļa domām, ātrumu, ar kādu mūsu dzīvē ienācis radošais mākslīgais intelekts, neviens nespēja prognozēt. Jau šobrīd ir profesijas, kuras tiek apdraudētas. Piemēram, juristi un juristu palīgi, arī deputāti. Noteikti ar grūtībām saskaras arī grafikas dizaineri. "Tas nenozīmē, ka MI aizstās šīs profesijas pilnībā, bet tie profesionāļi, kuri mācēs lietot šos rīkus, aizstās tos, kuri to nemācēs, rezultātā darba ražīgums MI aktīviem lietotājiem būs daudz augstāks," uzsvēra P. Vinķelis.

Grafiskā dizainere Kristīna Popila norāda, ka dizaineriem vienmēr ir būtiski spēt iet laikam līdzi, un tie kolēģi, kuri neizmanto jaunākās tehnoloģijas, ar laiku atpaliks tendencēs. Līdzīgi bija arī laikā, kad kāds vēl zīmēja ar roku, bet cits jau aktīvi pielietoja datorprogrammas, kā Adobe Illustrator, Photoshop u.c. Dizainera profesija turpinās savu attīstību, t.sk. ar MI rīku pielietošanu. K. Popila pozitīvi vērtē situācijas, kad radošiem cilvēkiem tiek piedāvāta atbilstoša vide, kas ļauj eksperimentēt. Tā, izmantojot MI sava priekšmeta pasniegšanā vidusskolā, viņa, kā pasniedzēja saskarās ar lielu atsaucību no skolēnu puses, kuri projekta ietvaros kopā mēģināja pielietot atsevišķus MI rīkus dizainā. Rezultātā secināts, ka MI var asistēt kreatīvā domāšanā, kā papildus stimulators. "Tomēr būtiski ir pieslēgt kritisko domāšanu, sekot līdzi tam, ko mēs rādām un kā ideja attīstās. Jābūt ieslēgtiem procesā," - norāda dizainere.

Viens no diskusijas apmeklētājiem, Patņa audzēknis F. L. Rolšteins, atzina, ka viņš MI izmanto gan izklaidei, gan mācībām, gan radošam darbam. Piemēram, veidojot filmu skolas projekta ietvaros, ar MI rīkiem viņš spēja aizvietot aktierus, kas ļoti izpalīdzēja, jo reālie cilvēki nav tik atsaucīgi attiecībā uz filmēšanu.

Vai mākslīgais intelekts varētu aizstāt skolotāju?

Turpinot tēmu par to, vai MI var aizstāt profesijas, F. L. Rolšteins nepiekrita, jo pašreiz mākslīgajam intelektam pietrūkst cilvēcības. Arī šī iemesla dēļ MI šobrīd nevar aizstāt ārstus un skolotājus. Runājot par MI izmantošanu mācību procesā, skolēns atzīst, ka ir gadījumi, kad ātrāk ir uzdot jautājumu MI, jo skolotājs tajā brīdī ir aizņemts, un viņš ar klases biedriem izmanto šo iespēju, it īpaši, strādājot pie sarežģītiem tematiem. Arī Francis, kā jaunākās paaudzes pārstāvis, uzsvēra par kritiskās pieejas svarīgu lomu, jo uz specifiskiem jautājumiem no fizikas un matemātikas jomas MI var dot kļūdainu atbildi. To apstiprināja arī Patņa matemātikas un fizikas pasniedzējs Aleksandrs Vorobjovs, norādot, ka veicot eksperimentu ar padziļinātā kursa skolēniem, tika secināts, ka precizitāte atbildei ir 50/50. Aleksandrs uzsver, ka primitīvās matemātikas līmenī MI var lietot, kā palīgrīku vai kā enciklopēdiju, jo informācija tiek iedota labi strukturizētā veidā, tomēr augstākā līmenī ir liels neprecizitātes risks.

Stāstot par savu MI izmantošanas pieredzi dizaina priekšmeta stundās, K. Popila norādīja, ka tas var ļoti labi noderēt, veidojot konceptus vai sajūtu kolāžas, lai atspoguļotu savas idejas vides dizaina projektiem. Ģenerējot attēlus kopā ar audzēkņiem, tika secināts, cik svarīgi ir pareizi rakstīt komandu MI, atrast piemērotus atslēgvārdus. Ir arī novērots, ka MI mēdz piedāvāt attēlus, vadoties pēc stereotipiskiem priekšstatiem. Piemēram, ja tiek jautāts par parka attēlu Eiropas stilā, tad tiek piedāvāta mūsdienīga, gaiša aina, bet jautājot par parku Austrumeiropas stilā - piedāvātais variants ir pelēcīgāks un drūmāks. Tas liek aizdomāties par to, cik ļoti šie rīki ir sabiedrības un tās priekšstatu spogulis. Tāpēc ir būtiski padomāt, kādu rezultātu vēlāmies saņemt, norādīt visas vēlamas nianses - krāsas, materiālus, faktūru, noskaņojumu. Dizaineri bieži saskaras ar to, ka ir grūti atrast atbilstošas sajūtu bildes, un šeit MI var izcili palīdzēt atspoguļot vīziju un ideju.

P. Vinķelis uzskata, ka MI attīstība var novest līdz revolūcijai izglītībā, mācot tūkstošiem skolēnu vienlaicīgi, savukārt skolotāja loma būs iedvesmot, motivēt, disciplinēt. Ņemot vērā milzīgas investīcijas, kuras veic korporācijas MI attīstībā, jau pēc pusgada aina var būt pavisam citāda rīku kvalitātes ziņā. Ir svarīgi spēt sekot un iet līdzi jaunumiem.

Mākslīgā intelekta apgūšana, kā jauns priekšmets skolu stundu sarakstā - mūsu jaunā realitāte?

Runājot par MI apgūšanu, pārstāvot skolēnu viedokli, Francis norāda, ka būtu vērtīgi mācību procesā sniegt skolēniem vismaz pamatzināšanas, piemēram par atslēgvārdu izvēli jeb uzdevuma formulēšanu. MI rīkus ir vērtīgi izmantot datu analīzē, kas var noderēt mācību darbos, kas saistīti ar statistiku un programmēšanu.

A. Vorobjovs piekrīt skolēna viedoklim, ka MI ir labs asistents zināšanu apguvē, un būtu muļķīgi no tā palīdzības atteikties. Tikpat muļķīgi uzskatīt, ka tagad cilvēks var atpūsties, un MI izdarīs visu darbu. Runājot par MI apguves iekļaušanu mācību procesā, Aleksandrs uzskata, ka variants ar atsevišķu priekšmetu par MI izmantošanu, nav efektīvs, bet lietderīgāk ir integrēt MI apguvi katrā priekšmetā atbilstoši vajadzībām, un jau tagad skolā tas tiek darīts regulāri, piemērojot konkrētā kontekstā un situācijās. "Svarīgi ir noformulēt pareizu komandu un meklēt variācijas, pirms pieņemt atbildes gala versiju. Ir jāpieslēdz sava analītiskā domāšana, nevis akli jāseko MI," - norāda matemātikas pasniedzējs. Viņš pastāstīja vēl par vienu noderīgu atziņu, izmantojot platformas ar MI integrāciju mācību procesā. "Tās ļauj ģenerēt personalizētu saturu skolēniem atbilstoši viņu zināšanām jau atrisinātiem uzdevumiem, kā arī pievērš skolotāja uzmanību detaļām tieši šī skolēna apmācību procesā. Rezultātā pasniedzējam ir iespēja pilnveidot mācību materiālu saturu un veicināt skolēnu zināšanu apguvi", papildināja A. Vorobjovs.

Vēl Vorobjovs norāda, ka ir virkne skolu Latvijā, kuras cenšas aizliegt mākslīgā intelekta rīku izmantošanu mācību procesā, kas mūsdienās nozīmē to pašu, kā aizliegt gaisu, kas ir absolūti absurdi. "Tāds aizliegums ir tiešs un ātrs ceļš, kā atpalikt," - uzsver Aleksandrs, norādot, ka viņš ar kolēģiem ir noskaņots pozitīvi un uztver MI mācību procesa kontekstā drīzāk kā rīku un resursu. "Katrai skolai vadības līmenī jāmēģina izvērtēt iespējas sūtīt savus mācībspēkus izglītoties, iedvesmot viņus. MI ir plaša rīku grupa, tāpēc ir jābūt gatavam pavērt horizontu un skatīties plašāk," - aicina A. Vorobjovs.

Diskutējot par nākotnes perspektīvām, dalībnieku vairākums piekrita viedoklim, ka, ja paradīsies tādas skolas, kurās mācību process tiktu nodrošināts pilnībā ar MI, tad to pieprasījums būtu apšaubāms. Tāds apmācību formāts nevar nodrošināt piesaisti, neveido kopienu, kas ir svarīgi cilvēkiem kā sociālām būtnēm. Francis Ludvigs Rolšteins arī norādīja, ka MI rīks nespēs iedvesmot un motivēt ar personīgiem sasniegumiem tā, kā to spētu izdarīt skolotājs.

Diskusijas noslēgumā vēlreiz tika uzsvērtas MI izmantošanas neaptveramās perspektīvas. Attīstoties MI, cilvēkiem pavērsies iespējas ģenerēt simtiem dažādas modalitātes, kam nav limitu, un tas ir tikai sākums. Sabiedrībai atliek tikai būt uzmanīgai un drosmīgai, lai apgūtu jaunās zināšanas un turpinātu eksperimentēt ar MI.