Mazi bērni ir īpaši neaizsargāti pret hronisku stresu, ko rada vardarbība ģimenē, uzsver speciāliste

Mazi bērni, kuri ir vecumā līdz trīs gadiem, ir īpaši neaizsargāti pret hronisku stresu, ko rada vardarbība ģimenē, konferencē "ECLIPS: bērnu aprūpes speciālistu attieksme, zināšanas un prasmes vardarbības pret bērnu atpazīšanā, ziņošanā un traumas izpratnē balstītā aprūpē" vēstīja centra "Dardedze" pārstāve Annija Kandāte.

Tomēr Kandāte arī skaidroja, ka tieši šīs grupas bērnu problēmas tiek visretāk pamanītas, jo bērni nespēj saprast vai verbāli pastāstīt savu pieredzi.

Konferencē Kandāte iepazīstināja ar aktuālo informāciju "ECLIPS" projektā. Viņa skaidroja, ka vardarbība pret bērnu ietver jebkuru vecāka vai aprūpētāja darbību un bezdarbību, kuras rezultātā bērnam tiek nodarīts kaitējums vai potenciālais kaitējums.

Kandāte arī atgādināja, ka gadījumi, kad bērns redz vardarbību pret kādu no aprūpētājiem, arī ir vardarbība pret bērnu.

Kandāte skaidroja, ka Eiropā viens no četriem bērniem ir sastapies ar nelabvēlīgu pieredzi bērnībā un viens no pieciem ir sastapies ar vairāk nekā vienu nelabvēlīgu pieredzi bērnībā.

Kandāte norādīja, ka nelabvēlīga pieredze bērnībā var veicināt hroniskas veselības, tai skaitā mentālās problēmas, kā arī veicināt vardarbības iespējamību nākotnē.

Kandāte skaidroja, ka pirmsskola esot vieta, kurā bērns pirmo reizi ilgstoši atrodas ārpus mājām, tādēļ aprūpes speciālistam esot iespēja ilgtermiņā sistemātiski novērot bērnu un identificēt, ka bērns ir cietis no vardarbības.

Kandāte norādīja, ka trūkst pētījumu par darbu ar bērniem vecumā līdz trīs gadiem, kā arī trūkst pētījumu un literatūras par vardarbības atpazīšanu vecumā līdz trīs gadiem. Mazs uzmanības arī esot pievērsts pirmsskolas lomai vardarbības atpazīšanā un atbalsta sniegšanā bērniem, kuri cietuši no vardarbības.

Papildus centra "Dardedze" pārstāve Anda Avena prezentēja diskusijas "Vardarbības atpazīšanas un ziņošanas kārtības, kā arī traumas izpratnē balstītas aprūpes izaicinājumi un iespējas pirmsskolā" radītos secinājumus.

Diskusijā secināja, ka nepieciešamas skaidrākas regulas par to cik daudz bērni var būt vienā bērnudārza grupiņā un cik cilvēkiem vajadzētu uzraudzīt noteiktu bērnu skaitu.

Diskusijā arī tika atgādināts, ka pedagogiem, it īpaši pirmsskolas pedagogiem, nepieciešams komunicēt ar sociālajiem darbiniekiem. Svarīgi arī esot pārrunāt pazīmes, kad bērns ir atstāts novārtā, jo ar sociālā darbinieka atbalstu problēmu esot vieglāk risināt.

Diskusijā arī secināja, ka esot būtiski mazināt stigmu pret sociālajiem darbiniekiem un daudz aktīvāk veidot komunikāciju starp pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem.

Papildus pedagogiem arī nevajadzētu baidīties komunicēt ar bērnu vecākiem. Esot jāparāda, ka pedagogs rīkojas bērna labākajās interesēs.

Autors: LETA