Pasaules notikumi un garīgās veselības problēmas – kā sev palīdzēt šajā laikā

Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, kur apkārt ir daudz notikumu: militāri konflikti, ekonomiskās krīzes, esam piedzīvojuši pandēmiju, kas var izraisīt bailes un raizes par nākotni, par saviem tuviniekiem, iespējams, arī stabilitāti darbā. Katram vēl ir savi personīgie pārdzīvojumi. Mēs dzīvojam arī skaistā laikā, kurā mums ir daudz iespēju – ceļot un redzēt pasaules skaistumu, mācīties un sasniegt savus mērķus, arī veselības aprūpē ir būtiski sasniegumi, kas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti. Viss atkarīgs no tā, kā mēs skatāmies uz pasauli. Ja paskatās vēsturē, tad var secināt, ka nekad nav bijis ideāls laiks bez jebkādām problēmām un raizēm. Dzīve ir dažāda un mums ir tikai šis laiks, kurā mums ir izvēle, vai nu saskatīt tikai trūkumus, vai arī mēģināt tikt tiem pāri. Mēs katrs individuāli veidojam pasauli, katrs cilvēks uz zemes to veido, ja mēs rūpējamies par sevi, tad veidojam šo pasauli labāku!

Kā veselību ietekmē pasaules notikumi?

Pasaules notikumi var mūs dažādi ietekmēt, piemēram, izraisīt negaidītas emocijas vai reakcijas. Un tas ir tikai normāli, ka reaģējam uz apkārt notiekošo. Arī negatīvās emocijas ir daļa no dzīves un tās brīžiem ir nepieciešamas izdzīvošanai. Svarīgāk ir saprast, vai mēs neļaujam pasaules notikumiem, kuri tiešā veidā mūs neskar, ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti, piemēram, izraisīt trauksmi, depresiju, miega traucējumus.

Par to aizdomājoties, ir jautājumi, ko vērts sev uzdot:

• Vai es par biežu nemeklēju un neskatos biedējošas lietas;
• Vai man nerādās murgaini sapņi;
• Vai es ļoti bieži nedomāju, ka kaut kas slikts atgadīsies (domāju, ka sāksies tūlīt karš vai ka pēkšņi palikšu bez līdzekļiem utml.).

Marks Tvens ir teicis: “Manā dzīvē ir bijis daudz nelaimju, no kurām lielākā daļa nekad nav notikušas.’’ Un tiešām, ir teorija, ka raizējoties par to, kas varētu notikt, un skatoties biedējošus kadrus televīzijā vai skatoties bildes internetā, mēs varam kaitēt savai emocionālajai veselībai un savai psihei. Jo bieži mūsu paredzētās nelaimes nenotiek, bet raizējoties mēs tās esam pārdzīvojuši un iztērējuši citur nepieciešamo enerģiju. Tā vietā būtu ieteicams parūpēties par sevi.

Kā parūpēties par savu veselību?

• Pietiekamas fiziskās aktivitātes. Ja liekas, ka nav spēka, sāc ar vingrinājumiem, kas ilgst 10 minūtes dienā, pakāpeniski palielinot slodzi. Var sākt ar regulārām pastaigām.
• Kvalitatīvs miegs. Rūpējies par to, ka ej gulēt laikus, neraizējies par to, vai spēsi iemigt, tas tikai paildzina iemigšanu, neskaties ekrānos 2 stundas pirms gulēt iešanas, labāk izvēlies lasīt viegla satura grāmatu.
• Sabalansēts darba un atpūtas režīms. Nestrādā pārāk daudz, lai nepiedzīvotu profesionālo izdegšanu, atceries laikus paņemt atvaļinājumu. Neuzņemies citu kolēģu pienākumus, plāno savu laiku, nedari lietas pēdējā brīdī.
• Sabalansēts uzturs. Neaizmirsti paēst darba dienas laikā, vēlams būtu ēst 3 reizes dienā un padomāt par uztura kvalitāti.
• Aktivitātes, kas sagādā Tev prieku. Atceries, ka nav tikai jāstrādā. Aizejat uz kino, teātri, skaistumkopšanas procedūrām vai vienkārši pastaigā ar draugiem. Dari to, kas sagādā Tev prieku! Ja liekas, ka nekas tagad prieku nesagādā, tad padomā, kas Tevi spēja iepriecināt agrāk, kad juties labi, padomā, kas Tevi iepriecināja bērnībā!
• Kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem, draugiem. Reizēm izrunāšanās ar kādu līdzcilvēku var mazināt stresa līmeni.

Ja kādā no šīm jomām rodas kādas veselības problēmas, tad palīdzību var meklēt:

• Pie psihologa vai psihoterapeita – lai vairāk izzinātu savas vajadzības un grūtības, mazinātu trauksmi, iegūtu psihoemocionālu atbalstu.
• Grupu terapijas – tām piemīt liels spēks! Šajās nodarbībās var redzēt, ka neesam vieni grūtībās, reizēm citos var vieglāk ieraudzīt problēmas risinājumu nekā sevī, un grupā var saņemt atbalstu un idejas, kā risināt grūtības.
• Psihiatrs – ja ir grūti un nezini, kas Tev īsti derētu, psihiatrs izvērtēs Tavu emocionālo stāvokli, ieteiks, ko darīt, lai uzlabotu pašsajūtu un, ja nepieciešams, izrakstīs medikamentus.
• Fizioterapeits – kā minēts iepriekš, fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas! Ja nezini, kas Tev būtu piemērots, fizioterapeits Tev palīdzēs!
• Dienas stacionārs – tajā ir pieejamas visas iespējas! Tajā darbojas speciālistu komanda, lai Tu ātrāk atgūtu psihoemocionālo līdzsvaru!

Nebaidies meklēt palīdzību! Slikta pašsajūta var skart ikvienu, tas nenozīmē, ka esi sliktāks par citiem! Meklēt risinājumu savām problēmām tieši ir spēka pazīme!

*Raksta autore: SIA "Klīnika Dzintari" ārstnieciskā darba vadītāja, ārste - psihiatre Laura Freimane.