Rūpnieciski ražotas jeb moduļu mājas – paliekošs nākotnes risinājums vai tikai modes tendence?

Rūpnieciski ražotas mājas mūsdienās kļūst aizvien populārāka izvēle tiem, kuri izlēmuši būvēt savu privātmāju, un arī Luminor bankas celtniecības kredīti lielākoties tiek izsniegti tieši šādu māju būvniecībai. Šāds risinājums bieži vien ir ātrāks, ērtāks un reizēm lētāks variants nekā tradicionāli būvēta mūra māja. Tajā pašā laikā šis mājokļu tips citiem raisa šaubas, kas galvenokārt balstās uz informācijas trūkumu – vai māja ir kvalitatīva, vai banka šādai mājai piešķirs hipotekāro kredītu un vai ilgtermiņā tā būs tikpat laba kā tradicionāli būvēta mūra māja. To, kādi ir rūpnieciski ražotas koka mājas plusi un mīnusi, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Ātra un kvalitatīva būvniecība

Rūpnieciski ražotām mājām piemīt daudzi plusi, un viens no galvenajiem noteikti ir īsāks būvniecības periods. “Tradicionālas mūra mājas būvniecība aizņems vismaz 9 mēnešus vai var ilgt pat vairāku gadu garumā. Ir jārēķinās, ka būvniecības ilgums var arī aizkavēties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, laikapstākļi, izejmateriālu vai meistaru trūkums, kā arī cenu kāpums,” norāda Kaspars Sausais.

Savukārt rūpnieciski ražotām jeb moduļu mājām ir vienkāršāka būvniecība. Tas skaidrojams ar to, ka māja tiek saražota rūpnīcā, un šo procesu neietekmē laikapstākļi – ne lietus, ne sniegs vai sals. Kad māja ir gatava, tad tās uzstādīšana uz jau sagatavotiem pamatiem aizņem relatīvi īsu laika posmu – no divām līdz četrām nedēļām.

Prognozējamākas būvniecības izmaksas

Vēl viens rūpnieciski ražotu māju ieguvums ir lielākoties fiksētās izmaksas un tādēļ arī vienkāršots kreditēšanas process. Iegādājoties moduļu māju, nav jādomā par meistaru piemeklēšanu katram būvniecības posmam un arī pašam nav jākļūst par būvniecības projekta vadītāju, jo viss jau ir sagatavots. Lai arī pastāv dažādi gadījumi un vienošanās ar ražotāju par apdares līmeni, tomēr lielākie ražotāji piedāvā arī mājokļus ar pilnu iekšējo apdari. Tas būtiski ietekmē ne vien būvniecības ilgumu, bet arī izmaksas.

Iegādājoties šādu mājokli, tiek slēgts līgums un cena parasti tiek fiksēta līguma slēgšanas brīdī. “Tomēr, lai gan dažreiz moduļu māja tiešām var būt lētāka par tradicionāli būvētu privātmāju, visbiežāk tomēr abu mājokļu veidu izmaksas būtiski neatšķiras. Šobrīd tās ir ap 1600 – 1800 eiro par kvadrātmetru,” piebilst bankas eksperts.

Energoefektivitāte un dizaina iespējas

Tiem, kas domā par mazāku enerģijas patēriņu un ilgtspēju, patiks arī rūpnieciski ražoto koka māju energoefektivitātes rādītāji. Mājas pieejamas, piemēram, ar bezšuvju konstrukcijām, mūsdienīgiem siltinājuma materiāliem un atjaunīgās enerģijas risinājumiem, kas ļauj ekonomēt energoresursus. Tāpat rūpnieciski ražota māja, lai gan veidota pēc jau gatava modeļa, ir daudzos gadījumos arī pielāgojama katra pircēja vēlmēm, tāpēc to iespējams papildināt ar dažādiem energoefektīviem risinājumiem, lai tā pasīvi izmantotu dabas resursus, piemēram, saules sniegto siltumu.

Lai gan moduļu māja var asociēties ar to, ka tā ir gatava, fiksēta un nepielāgojama, tā nebūt nav – tās dizainu lielā mērā var pielāgot savai gaumei, izvēloties dažādas krāsas un materiālus gan iekštelpās, gan mājas ārpusē. Turklāt vairāki ražotāji piedāvā arī iespēju pielāgot mājas plānojumu. Būtisks ir faktors, ka moduļu māju projektus ir iespējams apskatīt arī dzīvē, tādējādi ir iespēja labāk novērtēt mājokļa atbilstību mājsaimniecības vajadzībām.