Grūtniecība tradicionāli tiek uzskatīta par laimīgāko brīdi pāra dzīvē. Priekšplānā tiek izvirzīta prieks un laime un tiek piemirsts, ka šajā periodā pastāv arī liela ievainojamība, kad daudzi pāri saskaras ar bērniņa zaudēšanu. Tur, kur rodas dzīvība, tur blakus ir arī liela nāves iespējamība. Sievietes nereti uzņemas vainu par šo notikumu, jo ir grūti pieņemt, ka “mans ķermenis netika galā”. Turklāt nereti arī sabiedrības attieksme ir noliedzoša – apkārtējie cenšas saīsināt zaudējuma sāpju periodu un mierina “Beidz, tu vēl esi jauna”, bet patiesībā zaudējums ir zaudējums, neatkarīgi no tā, vai es esmu jauna vai nē un vai man var būt vēl citi bērni vai nē. Sēru process ir normāls, lai varētu atkal stabilizēties un dzīvot tālāk.
Vēl viena problēma - nereti šīm jaunajām māmiņām, iestājoties nākamajai grūtniecībai, jāsaskaras ar situācijām, kad viņai ne tikai jātiek galā pašai ar sevi un vecajām rētām, bet arī jāmierina un jāsniedz atbalsts visai pārējai ģimenei, nepārtraukti atgādinot un mierinot viņus, ka šoreiz viss ir kārtībā.
Ko tad darīt apkārtējiem šādās situācijās? Noskaties raidījuma "Māmiņu klubs" sarunu ar psiholoģi un kognitīvi biheiviorālo psihoterapeiti un Latvijas Psihologu biedrības locekli Diānu Zandi .
Iesakām noskatiīties arī šo:
- Madara Biedriņa atklāti par bērna veselību - nav nekā sāpīgāka
- Brikmaņu pāris pirmoreiz TV kameru priekšā stāsta par bērniņa zaudēšanu
- Baiba Vītiņa aizkustina ar emocionālu stāstu par grūtniecību