Valsts nepietiekami strādā pie vardarbības pret sievietēm novēršanas, šodien Saeimas Cilvēktiesību sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzsvēra gan komisijas vadītāja Leila Rasima (P), gan tiesībsargs Juris Jansons.

Rasima vērsa uzmanību, ka tiek norādīts, ka Tiesībsarga birojs savā atskaitē par 2023.gadu pārāk mazu uzmanību pievērsis vardarbībai ģimenē, vardarbībai pret sievietēm, lai gan Latvijā ir nereāli augsti rādītāji vardarbības gadījumiem pret sievietēm.

Jansons nepiekrita, ka Tiesībsarga birojs šis jautājumam būtu nepietiekami pievērsies un vērsa uzmanību vairākām problēmām šajā lietā saistībā ar atbildīgo institūciju kapacitāti un kompetenci.

Tiesībsargs norādīja uz tiesību aizsardzības līdzekļu neefektivitāti sieviešu aizsargāšanai. Piemēram, ļoti grūti nokontrolēt vai varmāka netuvojas personai pēc tuvošanās aizlieguma noteikšanas. Policija ne vienmēr darbojas efektīvi, jo policija varētu biežāk izmantot iespējas noteikta cita veida ierobežojumus, ne tikai par varmākas izlikšanu no mājas.

Tāpat sievietes baidās ziņot atriebības dēļ un arī policija var nebūt efektīva atriebības novēršanā, kad varmāka sievieti sagaida kādā nomaļākā vietā tumsā un atkal piekauj vai rīkojas līdzīgi vardarbīgi, norādīja Jansons.

Vēl pirms tam sēdes pirmajā daļā tiesībsargs atskaitē par 2023.gadu vērsa uzmanību vardarbības pret sievietēm novēršanas jeb Stambulas konvencijas ratificēšanai Saeimā.

Tāpat turpinās pētījums par tiesu lēmumiem par pagaidu aizsardzību no varmākas. Tiesībsarga biroja darbinieki, pētnieki "no rīta līdz vakaram" pēta attiecīgos tiesu nolēmumus, skaidroja Jansons.

Tiesībsargs savā atskaitē deputātiem arī norādīja, ka ir izgaismojies sociāls fenomens, ka daļa vecāku pēršanu neuztver kā vardarbību, lai gan tā ir vardarbība. Runājot plašāk par bērnu aizsardzību, Jansons akcentēja, ka netiek ņemts vērā, ka bērnu psihoemocionāli sagraut ir ļoti viegli, bet atjaunot viņa emocionālo labbūtību ir ļoti grūti.

Tiesībsargs savā vairāk nekā stundu ilgā ziņojumā akcentēja, cik svarīga ir tiesību ievērošana izglītības, veselības aprūpes, sociālās aizsardzības jomās un taisnīga atalgojuma nodrošināšanā.

Tiesībsargs runas sākumā norādīja, ka būtu noderīgi, ja Cilvēktiesību komisija paustu savu viedokli, iespējams, lēmuma veidā par arī netieši ar cilvēktiesībām saistītiem jautājumiem, kurus skata, piemēram, Juridiskā komisija un Sociālo un darba lietu komisija.

Pērn vairāk iesniegumi saņemti par diskrimināciju dzimuma un invaliditātes dēļ un Jansons no savas puses vērsies pret naidīgu attieksmi, seksistiskiem komentāriem par to, ka sievietes ieņem vai virzās uz augstu amatu ieņemšanu. Atbilstoši starptautiskām rekomendācijām Tiesībsarga birojā izveidota Diskriminācijas novēršanas nodaļa, kura pie diskriminācijas novēršanas strādā preventīvi.

Politiķis ļoti pozitīvi novērtēja Diskriminācijas novēršanas nodaļa apņēmību šajā jautājumā, kā arī norādīja, ka šajos jautājumos nepieciešams politiķu, tajā skaitā, valdības un Saeimas atbalsts.

Sociālās, ekonomikas un kultūras tiesību jomā jauna tēma ir uzņēmēju tiesības un par aizskārumiem biznesa vidē jau runāts arī konferences līmenī, taču vēl nepieciešams plāns šīs problēmas novēršanai, pie kura jāstrādā arī valdībai, atzīmēja Jansons. Valstij īpaši jāseko cilvēktiesībām tajos uzņēmumos, ar kuriem valsts sadarbojas, piemēram, iepirkumos.

Kā pozitīvu savu un Tiesībsarga biroja panākumu tiesībsargs novērtēja to, ka nodrošinātas tiesības studējošajiem no daudzbērnu ģimenes ārpus Latvijas pretendēt uz attiecīgo stipendiju.

Veselības aprūpes jomā strādāts pie tā, lai pacients varētu saņemt ārstēšanu arī tādā gadījumā, ja ārstu konsīlijs noteicis medikamentus, kas nav valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Pašlaik pacientam valsts atbalsts šo medikamentu saņemšanai nepienākas, taču Jansons atzinīgi novērtē, ka valdībā top grozījumi šīs netaisnības novēršanai. Šī jautājuma risināšanā iesaistījušās arī mediķu organizācijas.

Tiesībsarga birojs strādājis pie banku pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas cilvēkiem ar invaliditāti, ar rīcībspējas ierobežojumiem.

Joprojām saglabājas trūkumi regulējumā par traucējoša trokšņa novēršanu, ko rada, piemēram, gaisa satiksme, autoceļi un dažādas izklaides vietas - restorāni, naktsklubi un azartspēļu zāles. Kopš 2014.gada Satversmes tiesas sprieduma šis jautājums ilgu laiku bija atstāts zināmā tiesiskā nenoteiktībā, atzīmēja Jansons.

Saeima šādiem gadījumiem nesen paredzējusi atbildību juridiskām personām par sabiedriskā miera traucēšanu, tomēr lielā mērā šis jautājums joprojām palicis neatrisināts. Ekonomikas ministrija (EM) sniegusi ziņojumu par trokšņošanas novēršanu naktī, bet tiesībsarga skatījumā EM piedāvājums nesniedz pietiekoši ātru risinājumu.

Skolu reformas kontekstā tiesībsargs plāno turpināt strādāt ar jautājumiem par to, cikos bērniem sākas mācības, jo nereti skolēniem nākas pavadīt pusotru stundu ceļā līdz skolai.

Bāriņtiesām ar vien grūtāk sanāk atrast aizgādņus, lai gan par 23% pieaudzis cilvēku skaits, kam tiesa noteikusi rīcībspējas ierobežojumus. Aizgādņu trūkuma dēļ netiek pienācīgi aizsargātas šo cilvēku tiesības, atzīmēja Jansons.

Tiesībsarga birojs ārzemnieku tiesību jautājumā, tajā skaitā, pievērsies nepavadīto nepilngadīgo patvēruma meklētāju tiesību nodrošināšanai.

Tiesībsargs arī norāda, ka no 2026.gada no sabiedriskā medija krievu valodu pilnībā izslēgt nevajadzētu, lai līdzšinējā auditorija netiktu pakļauta dezinformācijai citos informācijas avotos.

Tiesībsargs savā ziņojumā pievērsās vēl vairākiem citiem jautājumiem, tajā skaitā, par par taisnīgas tiesas nodrošināšanu un to, cik taisnīgs regulējums ir iespējām uzlikt arestu mantai.

2023.gadu raksturo turpinājums līdz šim un arī nākotnē paveicamajam, jo ne vienmēr vienā gadā var paveikt iesākto, atzīmēja tiesībsargs uzsverot, ka jāturpina mērķtiecīgs, neatlaidīgs darbs cilvēktiesību aizsardzībā.

Plānots, ka Jansons ar savu atskaiti par 2023.gadu uzstāsies arī Saeimas sēdē.